Nesen vēstīts, ka NASA "InSight" zonde fiksējusi līdz šim spēcīgāko marsatrīci – pazemes grūdienu stiprums uz Zemes sarkanā kaimiņa sasniedza piecas magnitūdas. Šis atklājums piepulcējās vēl tūkstošiem novērojumu, ko zonde "InSight" savas samērā neilgās karjeras laikā veikusi. Taču tā jau kopš darba sākuma nemitīgi cīnās ar Marsa putekļiem un attiecīgi enerģijas deficītu. Nupat misijas zinātnieki brīdinājuši, ka 800 miljonus vērtajai zondei varētu būt atlikusi "sula" vien dažiem mēnešiem darba īpaši saudzīgā režīmā.
Kad "InSight" 2018. gada nogalē nosēdās uz Marsa, zondes energoapgādes sistēmas spēja nodrošināt piecas kilovatstundas diennaktī. Kilovatstundās mēra ne tikai patērēto, bet arī saražoto enerģiju, un viena kilovatstunda ir ekvivalenta enerģijai, kuru stundas laikā patērē elektriskā ierīce ar viena kilovata jaudu. Misijas sākumā zonde spētu pat kādu stundu darbināt elektrisko cepeškrāsni, norāda misijas zinātnieki. Šobrīd ar Marsa putekļiem klātie saules paneļi nu saražo vien aptuveni desmito daļu no sākotnēji iespētā.
Atšķirībā no Marsa roveriem, kurus "pabaro" ar radioaktīviem izotopiem nelielos termoelektriskajos ģeneratoros saražotā enerģija, "InSight" saules paneļi ir vienīgais veids, kā zontei papildināt enerģijas krājumus. Jo vairāk putekļu uz saules paneļiem, jo grūtāka dzīve zondei, kurai ne tikai jānodrošina pamatfunckijas, bet vēl jādarbina vairāki zinātniskie instrumenti.
NASA jau mēnešiem ilgi brīdinājusi, ka "InSight" 2022. gada vidū varētu izslēgties. Precīzu laiku prognozēt gan ir grūti – tas atkarīgs no laikapstākļiem uz Marsa un dažiem citiem parametriem, kurus grūti šobrīd praredzēt un kvantificēt.
Varētu šķist visai netālredzīgs NASA lēmums zondi, kas tik ļoti atkarīga no saules paneļu tīrības, neaprīkot ar kaut kādām nebūt sistēmām – saspiesta gaisa rezervuŗiem, vibrējošām virsmām vai birstītēm – lai putekļus notīrītu. Taču kosmiskajos startos, īpaši tad, ja runa ir par lidojumiem ārpus Zemes orbītas, katrs grams ir būtisks. Diemžēl visu vēlamo iekļaut nevar, un rūpīgi jāizvērtē prioritātes.
Foto: NASA/JPL-Caltech
Šobrīd, lai pēc iespējas taupītu enerģijas rezerves, dīkstāvē tiks ievadīts zondes robotiskais manipulators jeb "roka" – to novietos saliektu apgriezta burta "V" veidā ar skatu uz zondes izvērsto seismometru. Tad, kad enerģijas rokas kustināšanai vairs nepietiks, inženieri aizvien varēs vismaz tikt pie foto un monitorēt seismometra stāvokli, kas ir šobrīd pats būtiskākais zondes zinātniskais instruments – tas, ar kuru arī tiek fiksētas marsatrīces. Seismometru plānots ar pārtraukumiem darbināt līdz pat pēdējai iespējai, taču visi citi instrumenti vasaras laikā pakāpeniski tiks atslēgti.
Foto: NASA/JPL-Caltech
Pat ja seismometrs arī vasaras beigās vairs nebūs darbināms, "InSight" zinātnieku komandai darba pilnas rokas būs vēl vismaz pusgadu, apkopojot un sagatavojot publicēšanai līdz šim ievāktos datus. Kā zināms, kosmisko lidaparātu un teleskopu ievāktās informācijas arhīvā, to analizējot pat pēc vairākiem gadiem ar jaunām metodēm un algoritmiem, bieži vien izdodas "izrakt" iepriekš nepamanītus atklājumus.
"InSight", pētot Marsa seismisko aktivitāti, paveicis būtisku darbu, lai planētu pētnieki labāk izprastu, kas notiek Marsa iekšienē. "Pirms tam mums bija visai miglains priekšstats par Marsa iekšējo uzbūvi, bet "InSight" ļāvis mums uzzīmēt visai precīzu Marsa struktūru," vietne "Space.com" citē misijas ekspertu no NASA Reaktīvās kustības laboratorijas Brūsu Banertu. Diemžēl ne viss "InSight" misijas laikā izdevās kā plānots – tā arī nesanāca iecerēto trīs metru dziļumā ievadīt sensoru, ar kuru izmērīt no Marsa dzīlēm nākošo temperatūru un aptuveni aplēst, cik silta ir Marsa iekšiene. Taču arī no seismoloģiskiem datiem šādus tādus minējumus par Marsa kodola temperatūru varot izdarīt, norāda Banerts.