Septiņdesmito gadu beigās palaistā zonde "Voyager 1" ir ceļotājs, kas no Zemes mērojis vistālāko ceļu kosmosa plašumos. 2012. gadā tā kļuva par pirmo cilvēku būvēto objektu, kas atstāja nosacītās Saules sistēmas robežas un ielidoja starpzvaigžņu telpā. Ir apbrīnojami, ka 45 gadus vecs kosmiskais aparāts aizvien darbojas un sūta uz Zemi datus. Taču šobrīd NASA inženieri par nesenākajiem ceļotāja datiem dabūs palauzīt galvu – aģentūras Reaktīvās kustības laboratorija bloga ierakstā tos nodēvējusi par "mistēriju".
Nekā pārdabiska, protams. Problēma ir ar lidaparāta AACS sistēmu, kas kontrolē zondes pozīciju attiecībā pret Zemi. Varētu šķist – kāda gan atšķirība, kā sagriezies lidaparāts, kas atrodas gandrīz vienas gaismas diennakts attālumā no mums? Tomēr tas ir būtiski kaut vai tāpēc, lai zinātnieki varētu turpināt saņemt datus – "Voyager 1" 3,7 metru diametra antenai jābūt pavērstai pret Zemi.
Visas citas pazīmes liecina, ka AACS sistēma strādā, kā nākas. Arī dati aizvien tiek saņemti un būtiski zudumi signāla stiprumā nav novēroti, tātad antena aizvien pavērsta pret mums. Tomēr telemetrijas dati par zondes pozīciju ir greizi un neataino nekādu iespējamo reālo situāciju. Reizēm pat šķiet, ka tie tiek ģenerēti pilnīgi nesakarīgi.
Pagaidām gan visas pārējās sistēmas darbojas labi, un dīvainības AACS datos pat nav likušas zondei automātiski iedarbināt drošo režīmu, kad visas nebūtiskās funkcijas tiktu atslēgtas, atstājot tikai zondes "izdzīvošanai" svarīgās un dodot inženieriem iespēju sākt diagnostiku, lai atrastu problēmas.
Šobrīd NASA turpinās pētīt no AACS sistēmas saņemtos datus un saprast, vai kļūme ir tieši šajā sistēmā vai varbūt kādā citā posmā datu savākšanas un nosūtīšanas ķēdē.
Misijas zinātnieki par notiekošo gan nav izbrīnīti – tas tomēr ir sens lidaparāts. Kontekstam –tas palaists vienā gadā ar "Apple II", kuru mēdz uzskatīt par pirmo tā pa īstam komerciāli veiksmīgo personālo datoru. "Abi "Voyager" lidaparāti ir gandrīz 45 gadus veci, daudzkārt pārsniedzot misijas sākotnējos plānus. Tā sasniegušas arī starpzvaigžņu telpu – vidi ar ļoti augstu radiāciju, kur iepriekš neviens cilvēku būvēts kosmosa lidaparāts nav bijis.
Tāpēc inženieru komandai arī jārēķinās ar lieliem izaicinājumiem. Taču domāju – ja vispār eksistē veids, kā problēmu ar AACS varēs atrisināt, tad mūsu komanda to atradīs," spriež Suzanna Doda, "Voyager" projekta menedžere.
Ja anomālijas cēlonis zondes "dzelžos" vai programmatūrā netiks atrasts, ir arī cits veids, kā situāciju risināt – pielāgot programmatūru tā, lai šobrīd AACS sistēmas nolasītie un nosūtītie dati veidotu jēgu.
Šobrīd "Voyager 1" atrodas 23,3 miljardu kilometru attālumā no Zemes, un šādu attālumu gaismai jāmēro vairāk nekā 20 stundas. Tas nozīmē, ka katra saziņa ar "Voyager" zondi prasa vairāk nekā 40 stundas – kamēr signāls aizceļo turp un atgriežas atpakaļ. Kļūmju novēršanas process nebūs pārāk ātrs, tomēr NASA cer, ka tas izdosies, un abas "Voyager" zondes darbosies vēl vismaz līdz 2025. gadam, sniedzot mums ieskatu par notiekošo aiz Saules sistēmas robežām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
