Septiņdesmito gadu beigās palaistā zonde "Voyager 1" ir ceļotājs, kas no Zemes mērojis vistālāko ceļu kosmosa plašumos. 2012. gadā tā kļuva par pirmo cilvēku būvēto objektu, kas atstāja nosacītās Saules sistēmas robežas un ielidoja starpzvaigžņu telpā. Ir apbrīnojami, ka 45 gadus vecs kosmiskais aparāts aizvien darbojas un sūta uz Zemi datus. Taču šobrīd NASA inženieri par nesenākajiem ceļotāja datiem dabūs palauzīt galvu – aģentūras Reaktīvās kustības laboratorija bloga ierakstā tos nodēvējusi par "mistēriju".
Nekā pārdabiska, protams. Problēma ir ar lidaparāta AACS sistēmu, kas kontrolē zondes pozīciju attiecībā pret Zemi. Varētu šķist – kāda gan atšķirība, kā sagriezies lidaparāts, kas atrodas gandrīz vienas gaismas diennakts attālumā no mums? Tomēr tas ir būtiski kaut vai tāpēc, lai zinātnieki varētu turpināt saņemt datus – "Voyager 1" 3,7 metru diametra antenai jābūt pavērstai pret Zemi.
Visas citas pazīmes liecina, ka AACS sistēma strādā, kā nākas. Arī dati aizvien tiek saņemti un būtiski zudumi signāla stiprumā nav novēroti, tātad antena aizvien pavērsta pret mums. Tomēr telemetrijas dati par zondes pozīciju ir greizi un neataino nekādu iespējamo reālo situāciju. Reizēm pat šķiet, ka tie tiek ģenerēti pilnīgi nesakarīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
