Rentgenstarojums vispirms fiksēts ar Japānas Kosmosa aģentūras instrumentu MAXI ("All-sky X-ray Image"), kas atrodas SKS. Par fiksēto starojumu tika paziņots "The Astronomers Telegram" tīklā, kas paredzēts operatīvai ziņapmaiņai astronomu starpā par potenciāli interesantiem novērojumiem.
Pēc Japānas astronoma Hitoši Negoro publicētā īsā paziņojuma izpētei "pieslēdzās" vairākas citas observatorijas – gan Pensilvānijas Štata universitātes pētnieki ar astrofiziķa Nīla Gerelsa vārdā nosaukto kosmisko teleskopu, gan NASA ar NICER ("Neutron Star Interior Composition Explorer") instrumentu, kas arī atrodas Starptautiskajā kosmosa stacijā.
Pensilvānijas Universitātes grupa palīdzēja lokalizēt jeb precīzāk noteikt rentgenstarojuma avotu, bet NICER instruments jau detalizētāk analizēja pašu starojumu, ļaujot secināt, ka tas pulsē ar 528,6 hercu frekvenci un tādējādi vedinot domāt, ka starojuma avots sekundē veic 528,6 rotācijas.
"Šis atklājums liecina, ka objekts (tam klasifikācijā piešķirts nosaukums MAXI J1816-195) ir neitronu zvaigzne – milisekunžu pulsārs," astronomu "telegramā" raksta NICER komanda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
