Ir pagājis nu jau gandrīz mēnesis, kopš NASA inženieri mēģina atrast cēloni kļūdainajiem datiem, ko sūta 70. gadu beigās palaistā zonde "Voyager 1" – šobrīd tālākais cilvēku būvētais objekts kosmosā. Tieši attālums arī ir galvenais faktors, kāpēc problēmas risināšana ir tik lēns process.
Zonde šobrīd atrodas apmēram 23,3 miljardu kilometru attālumā, kas nozīmē – gaismai (un arī no Zemes sūtītiem radiosignāliem) līdz ar to vajadzīgas vairāk nekā 21,5 stundas, lai sasniegu zondi, un otrādi. Tātad viena ziņapmaiņa ar instrukciju un atbildi prasa apmēram 43 stundas.
"Iedomājies, ka sarunājies ar kādu cilvēku, bet tu vari pateikt tikai vienu vārdu dienā, un arī atbildi tu dzirdi tikai pēc dienas. Par šāda veida saziņu šobrīd ir runa," izaicinājumu raksturo NASA vadītāja vietnieks zinātniskajos jautājumos Tomass Zurbukens.
Jau vēstīts, ka problēma ir ar AACS sistēmu, kas kontrolē zondes pozīciju attiecībā pret Zemi. Varētu šķist – kāda gan atšķirība, kā sagriezies lidaparāts, kas atrodas gandrīz vienas gaismas diennakts attālumā no mums? Tomēr tas ir būtiski kaut vai tāpēc, lai zinātnieki varētu turpināt saņemt datus – "Voyager 1" 3,7 metru diametra antenai jābūt pavērstai pret Zemi.
Visas citas pazīmes liecina, ka AACS sistēma strādā kā nākas. Arī dati aizvien tiek saņemti, un būtiski zudumi signāla stiprumā nav novēroti, tātad antena aizvien pavērsta pret mums. Tomēr telemetrijas dati par zondes pozīciju ir greizi un neataino nekādu iespējamo reālo situāciju. Reizēm pat šķiet, ka tie tiek ģenerēti pilnīgi nesakarīgi.
Zurbukens ir pārliecināts, ka "Voyager 1" komanda atradīs risinājumu, – zondes nu jau 45 darbības gadu laikā nācies tikt galā ar ne vienu vien ķibeli. Ņemot vērā, ka sākotnēji plānotais misijas ilgums bija pieci gadi, arī neizdošanās gadījumā "Voyager 1" ir simtiem reižu pārspējis sākotnējās prognozes un cerības.
"Arī agrāk ir bijušas problēmas, un pat laikā, kopš es strādāju NASA (šajā amatā viņš ir kopš 2016. gada – red.), ir bijušas kļūmes, kas lika bažīties par "Voyager". Taču mūsu komanda tās atrisināja. Tomēr, ja arī kādu dienu tas vairs nebūs iespējams, misija tāpat ir izdevusies ar uzviju, un ir pamats atvērt šampanieti," norāda NASA pārstāvis.
Jāatgādina, ka abas zondes – arī šīs zondes kompanjons "Voyager 2" – jau dažus gadus atrodas starpzvaigžņu telpā un ir vienīgie cilvēku būvētie objekti, kas mums sniedz unikālu klātbūtnes ieskatu par notiekošo aiz heliosfēras robežām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
