Misiju sauks "Comet Interceptor" jeb "Komētu pārtvērējs". Plānots, ka starts notiks 2028. gadā, un galvenā pētniecības zonde ar divām mazākām zondēm uz klāja dosies turp, kur šobrīd mājo Džeimsa Veba kosmiskais teleskops – Zemes otrajā Lagranža punktā. Tie ir punkti, kas atrodas tādā attālumā no diviem lieliem objektiem, lai daudz mazākais trešais objekts (šajā gadījumā zonde) saglabātu gandrīz nemainīgu pozīciju attiecībā pret abiem šiem lielajiem debesu ķermeņiem. Proti, tie gravitācijas ziņā ir samērā stabili "balansa punkti", un nav nepieciešams veikt daudz koriģējošu manevru, lai lidaparātu noturētu šajā vietā – tā var ietaupīt propelentu tālākiem manevriem un paildzināt misijas mūžu.
"Mēs uzņemamies lielu risku. Taču potenciāli ir arī lieli ieguvumi," norāda Gunters Hasingers, kurš EKA ir atbildīgs par aģentūras darba zinātnisko pusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
