Naktī no 14. uz 15. jūliju komēta, kas pazīstama ar nosaukumu C/2017 K2 (PANSTARRS), īsāk – vienkārši K2 –, atradīsies Zemei vistuvākajā punktā. Interesenti komētas traukšanos cauri Saules sistēmas iekšienei varēs vērot virtuālā teleskopā tiešsaistē.
K2 pirmo reizi pamanīta 2017. gadā – tobrīd tā bija vistālāk fiksētā aktīvā komēta. Vistālāk pamanītās aktīvās komētas titulu pērn K2 atņēma gigantiskā Bernardinelli-Bernstīna komēta, kas tostarp ir arī lielākā līdz šim pamanītā.
Ko nozīmē "aktīva"? Komētas ir sasalušu gāzu, ledus, iežu fragmentu un putekļu "pikas". Kad komēta ir tālu no Saules, tā ir sasalusi, tumša un grūti pamanāma – neaktīva. Tuvojoties Saulei, tās virsma, protams, sāk sasilt. Ledus sāk sublimēties, atbrīvojot gan putekļus, gan arī komētā iesprostotās gāzes. Ap komētu veidojas koma jeb komētas atmosfēra, kas var plesties tūkstošiem un pat simtiem tūkstošu kilometru attālumā no komētas kodola. Tad komēta ir kļuvusi aktīva.
Pēdējo piecu gadu laikā K2 tuvojusies mums, un drīz atradīsies 270 miljonu kilometru attālumā no Zemes – tuvāk mūsu planētai tā nepielidos. Tas ir nepilnas divas reizes tālāk nekā Zemes vidējais attālums līdz Saulei.
K2 tika pamanīta 1,5 miljardu kilometru attālumā no Zemes – starp Saturna un Urāna orbītām. Sākotnēji ar CFHT teleskopu veiktie novērojumi liecināja, ka tā varētu būt ļoti liela, ar kodolu diametrā no 30 līdz 160 kilometriem. Vēlāk jau ar Habla kosmisko teleskopu veiktie novērojumi liecina, ka komēta, kaut prāva, tomēr ir daudz mazāk – ar kodolu apmēram 20 kilometru diametrā. Komētas pietuvošanās Zemei ļaus to noteikt precīzāk.
Pārējiem, kas nav profesionāli astronomi, būs iespēja tās traukšanos garām vērot "Virtual Telescope Project" nodrošinātā tiešraidē, kuras sākums būs 15. jūlijā pulksten 1.15 naktī pēc Latvijas laika. Ja interesē – piefiksē tiešraides saiti un atzīmē laiku kalendārā. Patīkamu vērošanu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
