Skan gluži vai neticami – pēkšņi un negaidīti nopludināta tik sensitīva informācija, kas turklāt uzreiz nonāca pie īstā cilvēka ar zināmu prominenci ufologu kopienā. Šāds ir sākotnējais stāsts par to, kā pa vēstuļu spraugu durvīs Džeimija Šanderas priekšnamā iekrita aploksne ar informāciju par dokumentu kopu, kas kļuva pazīstama ar nosaukumu "Majestic 12" jeb "MJ-12" un kuru viņš uz karstām pēdām nodeva savam draugam Bilam Mūram, kuram šajā stāstā ir centrālā loma.
Un tieši veids, kā informācija "atrada" savus adresātus, bija pirmais pamats aizdomām Karlam Seiganam, astrofiziķim un vienam no savulaik zināmākajiem kritiskās domāšanas popularizētājiem. Ja kaut kas skan pārāk labi vai neticami, lai būtu patiesība, ir ļoti liela varbūtība, ka tā arī nav patiesība. "MJ-12 dokumentu teorijā visļodzīgākā un aizdomīgākā vieta ir tieši informācijas izcelsme – pierādījumi brīnumainā kārtā nokrita durvju priekšā, nu gluži kā pasakā," Seigans rakstīja savā grāmatā "The Demon Haunted World: Science As A Candle In The Dark".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
