Gaidot 12. jūliju, kad NASA publicēs pirmās pilnvērtīgās ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu uzņemtās bildes, ieskicējam dažus no interesantākajiem novērojumiem, ko Vebs veiks pirmajā datu vākšanas periodā. Vienā no gadījumiem šobrīd jaudīgākais kosmiskais teleskops pievērsīsies interesantai netālu esošas zvaigznes sistēmai.
63 gaismas gadu attālumā atrodas Beta Pictoris – jauna zvaigzne, ap kuru riņķo divas gigantiskas planētas, katra masīvāka par mūsu Jupiteru. Šīs zvaigznes sistēma ir ļoti jauna, un starpplanētu telpā vēl ir izteikts gāzu, putekļu un lielāku objektu disks – atliekas no zvaigznes un planētu veidošanās procesa.
Beta Pictoris ir pētīta jau iepriekš – gan ar optiskajiem teleskopiem no zemes, gan Habla teleskopu, gan rentgenstaru observatorijām. Taču Veba infrasarkanās spējas ļaus gūt iepriekš nebijušu skatu – ar šo teleskopu var redzēt daudz dziļāk cauri gāzu un putekļu mākoņiem, kas ar optiskajiem teleskopiem nav iespējams.
Viens no zinātniekiem, kas ar Veba palīdzību pievērsīs uzmanību Beta Pictoris sistēmai, ir NASA Godarda kosmisko lidojumu centra pētnieks Kriss Starks. Viņš ar kolēģiem cer noskaidrot, cik līdzīga Beta Pictoris sistēma ir mūsu Saules sistēmai. Pētnieki iegūs spektroskopiskos datus, lai noteiktu, kādi ķīmiskie elementi un savienojumi sastopami šajā gāzu un putekļu mākonī un kā tie izkliedēti.
Starka komandas iegūtā informācija palīdzēs uzlabot šobrīd esošo datormodeli par šīs zvaigznes sistēmas darbību, iepriekš iegūtos radiostarojuma, tuvā un tālā infrasarkanā starojuma un redzamās gaismas novērojumus kombinējot ar Veba datiem, kura spējas ir veikt novērojumus arī vidējā infrasarkanajā diapazonā. Tāpat tiks radīts atsevišķs šīs zvaigznes sistēmas modelis tikai ar Veba datiem.
Savukārt astronome Kristīne Čena ar savu komandu koncentrēsies tieši uz objektu sadursmju novērojumiem. Astronomi cer fiksēt sadursmes starp dažādiem objektiem – gan nelieliem meteoroīdiem, gan asteroīdiem vai pat planētu aizmetņiem (t.s. “planetesimals”). Šādu planētu aizmetņu sadursmju rezultātā radušos putekļu un atlūzu atlieku pētīšana var ļaut noskaidrot aptuvenu šo objektu sastāvu – vai tie ir, piemēram, bagāti ar ledu kā komētas, vai tomēr vairāk veidoti no iežiem kā asteroīdi.
Atgādinām, ka Veba zinātniskā darba sākumu astronomi atzīmēs 12. jūlijā pulksten 17.30 pēc Latvijas laika, kad tiešraidē tiks atklāti pirmie pilnvērtīgie ar šo teleskopu uzņemtie attēli. Tiek solīts, ka vienā no tiem būs redzams tālākais jebkad nobildētais objekts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
