Krievija propagandai sāk izmantot arī Starptautisko kosmosa staciju

Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos" nupat izplatīja attēlus, kur trīs Krievijas kosmonauti, atrodoties SKS, tur rokās pašpasludināto, okupētajās teritorijās izveidoto Doneckas un Luhanskas "republiku" karogus.

Attēli tika publiskoti 4. jūlijā "Roskosmos" kontā platformā "Telgram". Tajā redzami krievu kosmonauti Oļegs Artemjevs, Deniss Matvejevs un Sergejs Korsakovs, kuri tur rokās abu starptautiski neatzīto "republiku" karogus. Paraksts liecina, ka šis domāts kā apsveikums "Luhanskas republikas atbrīvošanas dienā", kuru "svin gan uz Zemes, gan kosmosā". Zīmīgi, ka šajā pašā dienā ASV svin Neatkarības dienu, ko ar soctīklos publicētu uzrunu atzīmēja arī SKS esošie amerikāņi.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši karogi aizvesti uz SKS. Iespējams, tas noticis ar kravas piegādi jūnija sākumā, kad pārtikas un citu nepieciešamo lietu krājumus uz SKS veda Krievijas automatizētais kravas kosmosa kuģis "Progress", vēsta "The Guardian".

Šī Krievijas kosmonautu trijotne ir pirmā "svaigā" maiņa SKS kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī. Viņi uz SKS startēja 18. martā, bet atgriešanās plānota 29. septembrī. Tostarp viens no Krievijas kosmonautiem – Artemjevs – šobrīd pilda kosmosa stacijas komandiera pienākumus. Kosmosa stacijā šobrīd kopā ar krieviem ir arī trīs NASA astronauti – Čells Lindgrēns, Bobs Hainss un Džesoka Votkinsa, kā arī EKA astronaute Samanta Kristoforeti.

Bijušais astronauts un SKS komandieris Terijs Virtss izdevumam "Ars Technica" šādu Krievijas rīcību nodēvēja par pilnīgi pretēju visām šī starptautiskā megaprojekta sākotnējām vērtībām – SKS ilgi bijusi simbols mieram un spējai sadarboties. "Esmu ārkārtīgi vīlies redzēt kosmonautus reklamējam šo pretlikumīgo, amorālo karu, kura laikā ik dienu tiek nogalināti civiliedzīvotāji," nosodījumu pauda Virtss.

Jāatgādina, ka Krievijas mēģinājumi politizēt SKS sākās jau samērā drīz pēc paša iebrukuma. Galvenokārt no "Roskosmos" šefa Dmitrija Rogozina puses, kurš deva mājienus, ka bez Krievijas iesaistes SKS varētu arī nogāzties. "Ja pārtrauksiet ar mums sadarbību, kas glābs SKS no nevadāmas iziešanas no orbītas un nogāšanās ASV vai kādas Eiropas valsts teritorijā? Vēl ir variants šai 500 tonnu konstrukcijai nogāzties Indijā vai Ķīnā. Gribat šīs valstis apdraudēt ar ko tādu? Virs Krievijas SKS nelido, tāpēc visi riski – jūsu pusē. Esat tam gatavi?" toreiz draudēja Rogozins. Tam sekoja arī regulāra un asa vārdu apmaiņa ar publiskām personām "Twitter", piemēram, vienu no pēdējā desmitgadē labāk zināmajiem NASA astronautiem Skotu Kelliju.

Terijs Virtss "Ars Technica" norādīja, ka līdz šim NASA tomēr mēģinājusi situācijai pieiet ar vēsu prātu un neņemt vērā, piemēram, Rogozina nemitīgos "izlēcienus". Taču šajā gadījumā "to vairs nevar atļauties," uz skaidras nostājas paušanu aicina bijušais astronauts.

Šobrīd starptautiskajā megaprojektā, kura būvniecības un uzturēšanas izmaksas pārsniegušas 100 miljardus dolāru, sadarbojas gan NASA, gan EKA, gan Kanādas un Japānas kosmosa aģentūras, gan arī "Roskosmos". Stacija nosacīti ir sadalīta amerikāņu un krievu pusē, un katra valsts būvniecībā piedalījās ar saviem moduļiem un tehnoloģijām.

ASV puse nodrošina gan enerģiju, gan dzīvības uzturēšanas sistēmas, bet Krievijas moduļi palīdz noturēt staciju orbītā vēlamajā augstumā. Orbītas korekcijas notiek, kad ar staciju savienojas "Progress" kravas kosmosa kuģi un periodiski iedarbina savus dzinējus.

Jau martā, Krievijas pusei arvien cītīgāk uzsverot draudus no projekta aiziet un atstāt SKS bez šīs kapacitātes, NASA sāka vērtēt iespējas nodrošināt orbītas korekcijas neatkarīgi no Krievijas. Kaut tas būtu grūti, tas nav neiespējami – šādu kapacitāti varētu nodrošināt "Northrop Grumman" ražotais "Cygnus" kravas kuģis. Arī "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks licis noprast, ka būtu gatavs iesaistīties – viņš uz Rogozina jautājumu, kurš gan bez Krievijas iesaistes paglābtu SKS, ietvītoja "SpaceX" logo.

Kamēr SKS nākotne un iespēja sadarboties ar agresorvalsts pārstāvjiem SKS šaurībā kļūst arvien mazāk skaidra, jāatgādina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā izjaucis vēl dažu labu vērienīgu kosmosa misiju, piemēram, "ExoMars" roveru, kura uzdevums būtu savākt NASA rovera "Curiosity" atstātās kapsulas ar sarkanās planētas paraugiem.