NASA, ESA, A. Simon (Goddard Space Flight Center), and M.H. Wong (University of California, Berkeley)
Parasti, kad piemin Džeimsa Veba teleskopu – šobrīd jaudīgāko observatoriju kosmosā, – runā par tā spējām ielūkoties tālākajos izplatījuma nostūros un "noķert" infrasarkano starojumu no senākajiem objektiem agrīnajā Visumā. Taču tā spējas ļaus uzzināt daudz jauna arī par mūsu pašu mājām – Saules sistēmu. Tostarp pētnieki iespaidīgo ierīci izmantos Jupitera un tā mēnešu pētīšanai, vēsta "Space.com".

Jupiters ir sarežģīta sistēma – turbulentas vētras atmosfērā, no kurām dažas ir pat Zemes izmērā, knapi saskatāmi gredzeni (jā, arī Jupiteram tādi ir), desmitiem un desmitiem pavadoņu, tostarp lielākais pavadonis Saules sistēmā – Ganimēds –, kas izmērā ir pat lielāks par planētu Merkuru. Jupiters jau pētīts gan ar garām lidojošajām "Voyager" zondēm 1979. gadā, gan ar zondi "Juno", taču neviena observatorija nespēj visu, tāpēc būtisks pienesums būs arī tam, ko infrasarkanajā spektra diapazonā varēs saskatīt Veba teleskops.

Tā kā jupiters ir ļoti spožs un Veba instrumenti ir ārkārtīgi jutīgi, šis būs pamatīgs pārbaudījums, kā pareizi nokalibrēt sensorus un optiku, lai varētu novērot ļoti spožus objektus. Vienā piegājienā novērot reizē spožo planētu un daudz blāvākos gredzenus un pavadoņus nav viegli. Jupiters tostarp arī visai ātri rotē (viena rotācija ap savu asi nepilnās 10 stundās), kas nozīmē vēl papildu izaicinājumu buķeti, īpaši situācijās, kad novērojumu specifika prasa veikt ilgākas ekspozīcijas uzņēmumus.

Tomēr, ņemot vērā Veba milzīgo spoguli un jutīgos infrasarkanos sensorus, cerības uzzināt ko jaunu par milža atmosfēru ir lielas. Piemēram, kāpēc atmosfēras slāņi tieši virs slavenākās Jupitera vētras – Lielā sarkanā plankuma – ir daudz aukstāki nekā Jupitera atmosfēra citviet. Vai – kas izraisa spēcīgās vētras planētas polu apgabalos.

Pievēršot uzmanību samērā neizteiksmīgajiem Jupitera gredzeniem, varbūt tiks pamanīts kāds iepriekš nezināms pavadoņa aizmetnis, kas veidojas no tur esošajiem putekļiem un atlūzām.

Arī jau labi zināmie pavadoņi būs interesants izpētes objekts. Piemēram – kā milzīgā Ganimēda (attēlā) atmosfēra mijiedarbojas ar Jupitera magnētisko lauku. Vebs tostarp meklēs arī pazīmes, kas varētu apstiprināt hipotēzi par lielu sālsūdens okeānu zem ledainās Ganimēda virsmas.

Arī vulkāniskais Jo "trāpīsies" Veba vērīgā skatiena ceļā. Planētu pētnieki cer labāk kartēt pavadoņa temperatūras struktūru dažādās vietās un augstumos.

Taču tas vēlāk. Vispirms – 12. jūlijs un ilgi gaidītais notikums, kad NASA publiskos pirmās pilnvērtīgās ar Vebu uzņemtās bildes:

NASAKosmossJupitersSaules sistēmaDžeimsa Veba kosmiskais teleskops

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit