Jupiters ir sarežģīta sistēma – turbulentas vētras atmosfērā, no kurām dažas ir pat Zemes izmērā, knapi saskatāmi gredzeni (jā, arī Jupiteram tādi ir), desmitiem un desmitiem pavadoņu, tostarp lielākais pavadonis Saules sistēmā – Ganimēds –, kas izmērā ir pat lielāks par planētu Merkuru. Jupiters jau pētīts gan ar garām lidojošajām "Voyager" zondēm 1979. gadā, gan ar zondi "Juno", taču neviena observatorija nespēj visu, tāpēc būtisks pienesums būs arī tam, ko infrasarkanajā spektra diapazonā varēs saskatīt Veba teleskops.
Tā kā jupiters ir ļoti spožs un Veba instrumenti ir ārkārtīgi jutīgi, šis būs pamatīgs pārbaudījums, kā pareizi nokalibrēt sensorus un optiku, lai varētu novērot ļoti spožus objektus. Vienā piegājienā novērot reizē spožo planētu un daudz blāvākos gredzenus un pavadoņus nav viegli. Jupiters tostarp arī visai ātri rotē (viena rotācija ap savu asi nepilnās 10 stundās), kas nozīmē vēl papildu izaicinājumu buķeti, īpaši situācijās, kad novērojumu specifika prasa veikt ilgākas ekspozīcijas uzņēmumus.