Viena no pēdējos gados interesantākajām jomām astronomijā ir tā saucamo ātro radio uzliesmojumu (FRB – fast radio burst) pētniecība. Pirmo reizi šāds fenoments fiksēts vien 2007. gadā. Nu ik pa laikam radioastronomi fiksē kādu jaunu gadījumu. Nupat publicētā pētījumā detalizēti analizēts 2019. gadā uztverts FRB, un tam ir vairākas neparastas īpašības, raksta vietne "Science Alert".
Ātrie radio uzliesmojumi ir īsti starojuma zibšņi radio diapazonā. Daudzi no tiem fiksēti tikai vienu reizi, un lielākajai daļai nav zināms arī starojuma avots. Uzliesmojumi, kas periodiski atkārtojas, fiksēti daudz retāk, taču tie sniedz iespēju jau mērķtiecīgi veikt novērojumus un daudz detalizētāk izpētīt signālu, tostarp noteikt tā avotu. Astronomi dažus no šiem signāliem ir "savilkuši" kopā ar pulsāriem un magnetāriem.
Tie ir specifiski neitronu zvaigžņu tipi. Neitronu zvaigznes ir maza diametra un ārkārtīgi blīvi objekti – tas, kas paliek pāri no pārmilzu zvaigznēm to dzīves cikla beigās, šo zvaigžņu kodoliem gravitācijas ietekmē kolapsējot. Neitronu zvaigznes diametrs parasti ir vien daži desmiti kilometru, bet masa – no 1,4 līdz apmēram 2-3 Saules masām. Pulsāri ir ātri rotējošas neitronu zvaigznes, kas tostarp ar noteiktiem intervāliem no magnētiskajiem poliem emitē elektromagnētisko starojumu. Magnetāri savukārt ir neitronu zvaigznes ar ārkārtīgi spēcīgu magnētisko lauku, kas var būt pat tūkstošiem reižu spēcīgāks par parastas neitronu zvaigznes magnētisko lauku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
