Viena no pēdējos gados interesantākajām jomām astronomijā ir tā saucamo ātro radio uzliesmojumu (FRB – fast radio burst) pētniecība. Pirmo reizi šāds fenoments fiksēts vien 2007. gadā. Nu ik pa laikam radioastronomi fiksē kādu jaunu gadījumu. Nupat publicētā pētījumā detalizēti analizēts 2019. gadā uztverts FRB, un tam ir vairākas neparastas īpašības, raksta vietne "Science Alert".
Ātrie radio uzliesmojumi ir īsti starojuma zibšņi radio diapazonā. Daudzi no tiem fiksēti tikai vienu reizi, un lielākajai daļai nav zināms arī starojuma avots. Uzliesmojumi, kas periodiski atkārtojas, fiksēti daudz retāk, taču tie sniedz iespēju jau mērķtiecīgi veikt novērojumus un daudz detalizētāk izpētīt signālu, tostarp noteikt tā avotu. Astronomi dažus no šiem signāliem ir "savilkuši" kopā ar pulsāriem un magnetāriem.
Tie ir specifiski neitronu zvaigžņu tipi. Neitronu zvaigznes ir maza diametra un ārkārtīgi blīvi objekti – tas, kas paliek pāri no pārmilzu zvaigznēm to dzīves cikla beigās, šo zvaigžņu kodoliem gravitācijas ietekmē kolapsējot. Neitronu zvaigznes diametrs parasti ir vien daži desmiti kilometru, bet masa – no 1,4 līdz apmēram 2-3 Saules masām. Pulsāri ir ātri rotējošas neitronu zvaigznes, kas tostarp ar noteiktiem intervāliem no magnētiskajiem poliem emitē elektromagnētisko starojumu. Magnetāri savukārt ir neitronu zvaigznes ar ārkārtīgi spēcīgu magnētisko lauku, kas var būt pat tūkstošiem reižu spēcīgāks par parastas neitronu zvaigznes magnētisko lauku.
Arī 2019. gadā ar CHIME radioteleskopu uztvertais ātrais radio uzliesmojums FRB 20191221A ir īsts retums. Parasti signāli ir ļoti īsi un ilgst vien milisekundes. Šis signāls ilga trīs sekundes, aptuveni tūkstoti reižu ilgāk nekā vidēji. Taču pati interesantākā detaļa – trīs sekunžu ilgajā signālā arī bija periodiskas izmaiņas intensitātē, kas atkārtojās ik pēc 0,2 sekundēm.
"Tas ne tikai bija ļoti ilgs signāls, bet tajā bija periodiskas un ārkārtīgi precīzas izmaiņas intensitātē – bum, bum, bum – gandrīz kā sirdspuksti. Šis ir pirmais gadījums astronomijā, kad signāls pats ir iekšēji periodisks," vietnei "Science Alert" norāda Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūta astrofiziķe Daniele Mičilli.
CHIME radioteleskops Kanādā nu ir fiksējis vairākus ātros radio uzliesmojumus ar dažādām īpašībām. Dažu aptuvenā izcelsmes vieta ir visnotaļ turbulenti gāzu un putekļu mākoņi, daži savukārt nāk no relatīvi tukšiem apgabaliem kosmosā. FRB 20191221A aptuvenajā izcelsmes vietā ir visai turbulents plazmas mākonis. Mičilli ar kolēģiem uzskata, ka šī signāla avots varētu būt neitronu zvaigzne.
Signāls, visticamāk, nācis no citas galaktikas, bet ir daudz spēcīgāks par mūsu galaktikā esošo magnetāru un pulsāru emitētajiem signāliem, tāpēc astronomi uzskata, ka šajā gadījumā varam runāt par "magnetāru vai pulsāru uz steroīdiem".
Komanda cer šo konkrēto ātro radio uzliesmojumu fiksēt atkārtoti, lai varētu jau precīzāk noteikt vietu, no kuras tas emitēts, un tādējādi arī cerēt atrast pašu starojuma avotu, lai pārliecinātos, vai hipotēze par neitronu zvaigzni ir pareiza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
