Viena no pirmām piecām ar Džeimsa Veba teleskopu uzņemtajām bildēm, ko publiskoja NASA, ielūkojas dziļi krāšņā Visuma apgabalā – Ķīļa miglājā. Neapšaubāmi, NASA zinātnieki šo attēlu ir padarījuši krāšņu un tīkamu acij, bet aiz košajiem toņiem slēpjas arī daudz jaunu zināšanu. Tātad – ko mums pastāsta šis attēls?
Lielā Ķīļa miglājs (Carina nebula) atrodas Kuģa Ķīļa zvaigznājā un ticis bildēts jau iepriekš. Tostarp šo zinātniekiem interesanto apgabalu pētījis arī Habla kosmiskais teleskops. Veba teleskopa iespējas ir pavisam citādas – ar Habla teleskopu astronomi Visumā raugās optiskajā jeb redzamās gaismas diapazonā. Veba teleskops ir infrasarkanais teleskops, nosedzot gan tuvo infrasarkano, gan vidējo infrasarkano diapazonu. Šī unikālā spēja ļauj ielūkoties daudz dziļāk miglājos un saskatīt objektus, kas Habla acij bija paslēpti aiz putekļu un gāzu vāliem.
Miglājs no mums ir apmēram 8500 gaismas gadu attālumā, bet paša miglāja rādiuss ir apmēram 230 gaismas gadi. Daudz, daudz, daudz lielāks par mūsu Saules sistēmu. Tikai divi cilvēku būvēti objekti ir šķērsojuši heliopauzi jeb nosacīto Saules sistēmas robežu, aiz kuras Saules vējš vairs nav dominējošais faktors un Saules vēja spiediens ir mazāks ar starpzvaigžņu telpas vēja pretējo spiedienu. Tās ir 1977. gadā palaistās zondes "Voyager 1" un "Voyager 2". Un zondes līdz šim brīdim ir mērojušas vien nedaudz vairāk nekā 23 miljardus kilometru – niecīgu, niecīgu daļu no viena gaismas gada, kas ir apmēram 9,5 triljoni kilometru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
