Nosaukta franču astronoma Eduāra Stefana vārdā, šī krāšņā galaktiku kopa ir viens no pieciem iespaidīgajiem attēliem, kurus NASA publiskoja, lai pasaulei nodemonstrētu Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa spējas. Iepriekš jau aplūkojām, kas redzams krāšņajā Ķīļa miglāja attēlā. Nu laiks nedaudz pastāstīt par Stefana "piecinieku".
Šī galaktiku grupa tika atklāta jau 19. gadsimtā. Precīzāk – 1877. gadā, kad Marseļas observatorijā to novēroja Eduārs Stefans. No Zemes raugoties, lai to pamanītu, jāveras Pegaza zvaigznājā. Stefana kvintets ir viena no visvairāk pētītajām galaktiku kopām.
Piecinieks šajā gadījumā ir nedaudz maldinošs nosaukums. No mūsu skatu punkta tās visas atrodas visai cieši kopā (kosmiskos mērogos, protams), bet kompaktu galaktiku kopu veido tikai četras no tām. Galaktika attēlā pa kreisi – NGC 7320 – ir priekšplānā un mums daudz, daudz tuvāk nekā pārējās četras galaktikas (NGC 7317, NGC 7318A, NGC 7318B un NGC 7319). Tā atrodas apmēram 40 miljonus gaismas gadu no mums, bet pārējās četras jau 290 miljonus gaismas gadu no mums. Kaut atšķirība par 250 miljoniem gaismas gadu, NASA norāda – kosmiskos mērogos tas aizvien ir relatīvi tuvu, ja salīdzina ar tālākajām galaktikām, ko esam novērojuši. No tām gaisma līdz mums nākusi pat 13 miljardus gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
