Pētām ar Veba teleskopu uzņemtās bildes: kādu skaņdarbu izpilda Stefana kvintets

Šī galaktiku grupa tika atklāta jau 19. gadsimtā. Precīzāk – 1877. gadā, kad Marseļas observatorijā to novēroja Eduārs Stefans. No Zemes raugoties, lai to pamanītu, jāveras Pegaza zvaigznājā. Stefana kvintets ir viena no visvairāk pētītajām galaktiku kopām.

Piecinieks šajā gadījumā ir nedaudz maldinošs nosaukums. No mūsu skatu punkta tās visas atrodas visai cieši kopā (kosmiskos mērogos, protams), bet kompaktu galaktiku kopu veido tikai četras no tām. Galaktika attēlā pa kreisi – NGC 7320 – ir priekšplānā un mums daudz, daudz tuvāk nekā pārējās četras galaktikas (NGC 7317, NGC 7318A, NGC 7318B un NGC 7319). Tā atrodas apmēram 40 miljonus gaismas gadu no mums, bet pārējās četras jau 290 miljonus gaismas gadu no mums. Kaut atšķirība par 250 miljoniem gaismas gadu, NASA norāda – kosmiskos mērogos tas aizvien ir relatīvi tuvu, ja salīdzina ar tālākajām galaktikām, ko esam novērojuši. No tām gaisma līdz mums nākusi pat 13 miljardus gadu.

Lai gūtu līdz šim dziļāko ieskatu Visumā, ar Veba teleskopu tika vērots pavisam niecīgs debesu pleķītis. Astronomi piedāvāja populārzinātnisku salīdzinājumu, lai mēs labāk varētu uztvert mērogus. Visa zemāk redzamā un ar galaktikām pārpilnā ainava debesjumā aizņem vien tik, cik rokā izstiepts smilšu grauds. Pamēģiniet nu palauzīt prātu, cik galaktiku ir Visumā, ja jau šajā attēlā to ir pārpārēm!

Taču attēls ar Stefana kvintetu ir līdz šim plašākais, kas uzņemts ar Veba teleskopu. Tas vairs nav smilšu graudiņš izstieptā rokā, bet nosedz apmēram tādu debesjuma daļu kā piektdaļa no Mēness diametra, ja mēs uz to raugāmies no Zemes, skaidro NASA. Šis krāšņais attēls ir kompozīts no gandrīz tūkstoš atsevišķiem attēliem. Pilnā izšķirtspējā tas ir 150 megapikseļu liels.

Vērojot kosmisko deju starp četrām no piecām galaktikām, astronomiem ir iespēja gūt jaunus ieskatus par to, kā galaktiku mijiedarbība ietekmējusi to evolūciju agrīnajā Visumā. NASA to nodēvējusi par "fantastisku laboratoriju, kas ļauj izzināt visām galaktikām fundamentālus mijiedarbības procesus".

Līdzīgi kā ar Ķīļa miglāju un Dienvidu Gredzena miglāju, arī Stefana kvintets iepriekš novērots ar daudziem citiem teleskopiem, tomēr neviens nevarēja nodrošināt tik augstas izšķirtspējas attēlu. Astronomiem atklājas vairākas iepriekš neredzētas detaļas – miljoniem jaunu zvaigžņu kopu, arī gāzes un putekļu "astes", kas gravitācijas ietekmē aizplūst no galaktikām. Veba teleskopa ievāktie dati ļāvuši fiksēt arī milzīgus triecienviļņus, kas rodas, galaktikai NGC 7318B virzoties cauri pārējo galaktiku kopai. Astronomi uzskata, ka šādas ciešas galaktiku kopas agrīnajā Visumā varēja būt biežāk sastopamas.

Veba instrumenti spēja ielūkoties arī vienas galaktikas centrā ar aktīvu supermasīvo melno caurumu. Izmērīts arī ap melno caurumu rotējošās, ārkārtīgi sakarsētās gāzes rotācijas ātrums. Nekad iepriekš neviens teleskops nebija spējis ievākt tik detalizētus datus par melnā cauruma tuvumā esošo gāzu masu kustību.

Tuvākajā no galaktikām, kas attēlā ir visvairāk pa kreisi, Veba teleskops spēja izšķirt pat atsevišķas zvaigznes, neskatoties uz to, ka galaktika ir 40 miljonus gaismas gadu attālumā. Veba teleskops ļāvis arī tieši novērot jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalus šajās galaktikās – līdz šim tas nebija iespējams ar iepriekšējās paaudzes teleskopiem.

Tātad rezumējot – galaktikas, kas traucas viena otrai cauri, supermasīvu melno caurumu triektas gāzu masas un galaktiku mijiedarbības ierosinātas jaunu zvaigžņu veidošanās. Tas viss gandrīz tūkstoš atsevišķos attēlos, kas apkopoti vienā baudāmā kompozīcijā. Mums – ar ko pamielot acis. Astronomiem – lērums jaunu datu darbam. Ņem vērā, ka daudzi no punktiņiem piecu centrālo attēla "varoņu" fonā arī ir galaktikas.