Krievijas kosmosa aģentūras "Roskosmos" jaunieceltais šefs Jurijs Borisovs otrdien pēc tikšanās ar Vladimiru Putinu apstiprinājis, ka Krievija 2024. gadā izstāsies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) projekta, tādējādi izbeidzot vairāk nekā divas desmitgades ilgušo sadarbību ar NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru, Kanādas kosmosa aģentūru un Japānas kosmosa aģentūru. NASA oficiālu informāciju par to gan vēl neesot saņēmusi.
Iesaisti SKS darbības nodrošināšanā līdz 2024. gadam paredz šobrīd noslēgtie līgumi.
"Bez šaubām, mēs izpildīsim saistības pret mūsu partneriem, taču pieņemts lēmums SKS pamest pēc 2024. gada," Borisovu citē Kremļa kontrolētā ziņu aģentūra TASS. "Domāju, ka šajā laikā jau mēs sāksim būvēt Krievijas orbitālo staciju," piebilda Borisovs.
Tiesa, partneri par to nekādu oficiālu paziņojumu, kā paredz sadarbības līgumi, saņēmuši neesot. "Pagaidām vēl nekā oficiāla. Mēs arī burtiski tikko šo (Borisova paziņojumu) redzējām. Neesam saņēmuši oficiālu paziņojumu," ziņu aģentūrai "Reuters" norāda Robina Geitensa, kas ir NASA ir atbildīga par SKS projektu.
NASA nesen veica izvērtējumu par iespēju nu jau novecojošo staciju izmantot vēl līdz 2030. gadam un atzina šo par īstenojamu scenāriju. Tam vajadzēja apstiprinājumu vēl no citiem partneriem, bet nu skaidrs, ka Krievija nākamajā un, visticamāk, pēdējā SKS darbības posmā neiesaistīsies.
SKS ilgstoši uzskatīts par starptautiskās sadarbības paraugu un "pārcieta" arī Krievijas veikto Krimas okupāciju un aneksiju. Taču pilna mēroga iebrukums Ukrainā tomēr bija notikums, kura atskaņas aizsniedzās arī līdz 400 kilometru augstumā ap Zemi riņķojošajai stacijai. Krievijas mēģinājumi politizēt SKS sākās drīz pēc paša iebrukuma. Galvenokārt no "Roskosmos" toreizējā šefa Dmitrija Rogozina puses, kurš deva mājienus, ka bez Krievijas iesaistes SKS varētu arī nogāzties.
"Ja pārtrauksiet ar mums sadarbību, kas glābs SKS no nevadāmas iziešanas no orbītas un nogāšanās ASV vai kādas Eiropas valsts teritorijā? Vēl ir variants šai 500 tonnu konstrukcijai nogāzties Indijā vai Ķīnā. Gribat šīs valstis apdraudēt ar ko tādu? Virs Krievijas SKS nelido, tāpēc visi riski – jūsu pusē. Esat tam gatavi?" toreiz draudēja Rogozins. Tam sekoja arī regulāra un asa vārdu apmaiņa ar publiskām personām "Twitter", piemēram, vienu no pēdējā desmitgadē labāk zināmajiem NASA astronautiem Skotu Kelliju.
Tāpat arvien aktīvāk Krievijas kosmonauti izmanto SKS kā platforfmu, lai nodotu iebrukumu atbalstošus vēstījumus.
Šobrīd starptautiskajā megaprojektā, kura būvniecības un uzturēšanas izmaksas pārsniegušas 100 miljardus dolāru, sadarbojas gan NASA, gan EKA, gan Kanādas un Japānas kosmosa aģentūras, gan arī "Roskosmos". Stacija nosacīti ir sadalīta amerikāņu un krievu pusē, un katra valsts būvniecībā piedalījās ar saviem moduļiem un tehnoloģijām.
ASV puse nodrošina gan enerģiju, gan dzīvības uzturēšanas sistēmas, bet Krievijas moduļi palīdz noturēt staciju orbītā vēlamajā augstumā. Orbītas korekcijas notiek, kad ar staciju savienojas "Progress" kravas kosmosa kuģi un periodiski iedarbina savus dzinējus.
Jau martā, Krievijas pusei arvien cītīgāk uzsverot draudus no projekta aiziet un atstāt SKS bez šīs kapacitātes, NASA sāka vērtēt iespējas nodrošināt orbītas korekcijas neatkarīgi no Krievijas. Kaut tas būtu grūti, tas nav neiespējami – šādu kapacitāti varētu nodrošināt "Northrop Grumman" ražotais "Cygnus" kravas kuģis. Arī "SpaceX" dibinātājs Īlons Masks licis noprast, ka būtu gatavs iesaistīties – viņš uz Rogozina jautājumu, kurš gan bez Krievijas iesaistes paglābtu SKS, ietvītoja "SpaceX" logo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
