Dimanti, kas atrodami šajā meteorītā, gluži nav mums ierastie dimanti, kuros oglekļa atomi izkārtojušies kubiskā singonijā (singonija – grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem). Šajā gadījumā runa ir par lonsdeilītu, kur atomi izkārtojušies sešstūrainā struktūrā. Lonsdeilīts nosaukts par godu Keitlīnai Lonsdeilai, pirmajai Londonas Universitātes koledžas profesorei sievietei.
Lielākā daļa dimantu uz Zemes radusies apmēram 150 kilometru dziļumā, kur temperatūra ir jau kādi 1000 grādi pēc Celsija skalas. Savukārt meteorītā atrastais lonsdeilīts rodas vēl ekstrēmākos apstākļos – daudz lielākā spiedienā un augstākā temperatūrā. Zinātniekiem ir izdevies lonsdeilītu radīt arī laboratorijā, grafīta diskus ar šaujampulvera un saspiesta gaisa palīdzību triecot pret sienu ar ātrumu 24 tūkstoši kilometru stundā. Taču visbiežāk lonsdeilīts uz Zemes rodas tieši meteorītu triecienu rezultātā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
