Nāksies sadzīvot? Krievija tomēr varētu palikt Starptautiskajā kosmosa stacijā ilgāk  (5)

Otrdien, kad izskanēja ziņas par Krievijas plāniem nepagarināt savu darbību SKS (šobrīd visi iesaistītie partneri, tostarp arī Eiropas, Kanādas un Japānas kosmosa aģentūras vienojušās par ekspluatāciju līdz 2024. gadam), sākumā NASA norādīja, ka ir tikai šie Kremļa medijos izskanējušie paziņojumi, bet nekādu oficiālu vēsti no "Roskosmos" amerikāņi saņēmuši nebija. Taču trešdien NASA amatpersona Keitija Līdersa ziņu aģentūrai "Reuters" norādījusi, ka tik ļoti Krievija nemaz nesteidzas.

Proti, "Roskosmos" šefs Borisovs pēc tikšanās ar Vladimiru Putinu arī izteicies par Krievijas plāniem būvēt savu orbitālo staciju, un NASA ir saņēmusi indikācijas, ka krievi gribētu turpināt sūtīt savus kosmonautus uz SKS, līdz cilvēkus nevarēs sākt uzņemt jaunā stacija, kuru saukšot par "ROSS". Ar tās samontēšanu orbītā tik ātri varētu neveikties.

NASA jau nesen veikusi izvērtējumu par iespējām turpināt sekmīgi ekspluatēt SKS vēl astoņus gadus – līdz 2030. gadam – un atzina, ka tas ir iespējams. Taču oficiālas vienošanās ar Krievijas pusi par SKS ekspluatācijas termiņa pagarināšanu nav. Vienpusējus lēmumus šajā starptautiskajā megaprojektā pieņemt īsti nevar. Stacija nosacīti ir sadalīta divās daļās – Krievijas un ASV –, kur katra valsts piedalās ar saviem moduļiem un funkcijām. ASV puse nodrošina gan enerģiju, gan dzīvības uzturēšanas sistēmas, bet Krievijas moduļi palīdz noturēt staciju orbītā vēlamajā augstumā. Orbītas korekcijas notiek, kad ar staciju savienojas "Progress" kravas kosmosa kuģi un periodiski iedarbina savus dzinējus.

Arī pārējie partneri no Eiropas, Kanādas un Japānas SKS papildina ar savām ierīcēm un moduļiem. Piemēram, kanādieši ir atbildīgi par milzīgo robotisko manipulatoru "Canadarm2", bet Eiropas Kosmosa aģentūras būvētais "Cupola" modulis paver vislabāko skatu uz Zemi. No šī moduļa arī top vairums elpu aizraujošo fotogrāfiju ar mūsu planētu no 400 kilometru augstuma.

Tehniski Borisovs nebūs melojis, ka Krievija plāno SKS pamest pēc 2024. gada, taču sākotnējie paziņojumi vedināja domāt, ka tas varētu notikt tiešām uzreiz pēc pašreiz spēkā esošo saistību izpildīšanas. Tomēr nu NASA lēš, ka Krievija varētu paust vēlmi stacijā palikt līdz pat 2028. gadam.
"Mums, protams, jāturpina palīdzēt uzturēt SKS, pirms esam tikuši pie daudzmaz taustāma rezerves varianta ROSS veidolā. Jāņem vērā, ka, pārtraucot cilvēku sūtīšanu kosmosā uz vairākiem gadiem, būtu ļoti grūti atgūt to, kas jau sasniegts," izteicies bijušais kosmonauts un šobrīd par SKS Krievijas pusi atbildīgais Vladimirs Solovjovs. Viņš sagaida, ka ROSS orbītā būs ap 2028. gadu.

Jāatgādina, ka SKS ilgstoši kalpojusi kā paraugs par spēju sadarboties kosmosa apguves un zinātnes vārdā pat tad, ja attiecības starp iesaistītajām valstīm 400 kilometrus zemāk ir ļoti saspīlētas. Sadarbība turpinājās arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainas austrumos 2014. gadā un pēc Krimas okupācijas un aneksijas. Lai kā uz to skatītos, SKS mēdza uztvert par "no politikas brīvu zonu", tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir mainījies viss, un tā vairs nekautrējas SKS izmantot kā kara propagandas platformu. Nesen jau vēstīts, ka krievu kosmonauti stacijā pozējuši ar okupētajās teritorijās pašpasludināto "republiku" karogiem. Vairāki bijušie astronauti un NASA amatpersonas šo soli nosodījušas.

Par to, vai Krievija arī formāli izteiks vēlmi pagarināt savu klātbūtni SKS, vairāk ziņu varētu būt piektdien, kad NASA, Eiropas kosmosa aģentūras un "Roskosmos" amatpersonas, kas menedžē sadarbību šajā megaprojektā, sanāks uz kārtējo tikšanos, lai spriestu par iespēju pagarināt stacijas ekspluatāciju līdz 2030. gadam. Tas gan, visticamāk, būs pēdējais ekspluatācijas pagarinājums – stacija tobrīd orbītā būtu jau vairāk nekā 30 gadus un būtiski novecojusi. Turklāt šajā desmitgadē NASA fokuss būs uz "Artemis" misijām, kuru ietvaros cilvēki pēc vairāk nekā pusgadsimta pārtraukuma atkal spers kāju uz Mēness.