Kaut lielākās cerības tiek saistītas ar daudz tālāku Visuma nostūru izzināšanu, jaudīgais Džeimsa Veba kosmiskais teleskops sniegs jaunas zināšanas arī par Saules sistēmu. Lūk, nupat teleskopa komanda publicējusi fantastisku attēlu ar Jupiteru – redzami gan citiem teleskopiem bieži apslēptie un visai blāvie Jupitera gredzeni, gan iespaidīgas blāzmas gāzu milža polos.
Iespējams, šis attēls ir vēl aizraujošāks ar to, ka to no Veba teleskopa "infrasarkanās" redzes ievāktajiem datiem mums vizuāli uztveramā un saprotamā attēlā palīdzēja pārvērst nevis profesionāla astronomu komanda, bet gan amatierzinātnes aktīviste Džūdija Šmita no Kalifornijas. Veba teleskops gluži neuzņem fotogrāfiju tā, kā parasta digitālā fotokamera. Tas Visumā raugās infrasarkanajā spektrā, un šī gaisma cilvēkam nav redzama. Tādējādi visi attēli no šī teleskopa sākumā ir vienkārši milzīgs apjoms datu, kas raksturo spožuma izmaiņas dažādās objekta vietās un citus parametrus.
Lai to spētu uztvert vizuāli, šie dati jāapstrādā un jāpārnes uz optisko diapazonu. Parasti to dara STScI jeb Kosmisko teleskopu zinātnes institūts Baltimorā, ASV. Šis institūts nodarbojies arī ar Habla teleskopa datu apstrādi un nākotnē iesaistīsies arī Nensijas Greisas Romanas vārdā nosauktā teleskopa misijā. Taču šoreiz par Jupiteru ievāktos datus apstrādāja minētā Džūdija Šmita – daudzi dati no kosmiskajiem teleskopiem pieejami publiski, un cītīgi astronomijas entuziasti velta daļu sava laika, lai tos pētītu un apstrādātu.
Bieži vien rezultāts ir ne sliktāks par profesionāļu veikumu. Šmita ar teleskopu ievākto datu apstrādi nodarbojas jau 10 gadus, un pieredze šajā arodā ir atmaksājusies – jaunie Jupitera attēli nudien ir iespaidīgi arī vizuāli, nemaz nerunājot par zinātniskajiem ieguvumiem.
Pirmajā no diviem publicētajiem attēliem redzami blāvie Jupitera gredzeni. "Campus" jau nesen skaidroja, kāpēc Jupiteram nav tik krāšņu gredzenu kā Saturnam – par to vairāk vari lasīt, klikšķinot šeit. Tāpat šajā attēlā redzami divi nelieli Jupitera pavadoņi – Adrāsteja (spožais punkts attēla kreisajā pusē, pavadoņa diametrs vien apmēram 16 kilometri) un Amalteja (spožais punkts tuvāk Jupitera gredzeniem, diametrs ap 168 kilometriem).
Foto: NASA, ESA, CSA, Jupiter ERS Team; image processing by Judy Schmidt
"Mēs pat necerējām, ka attēli izdosies tik labi, ja godīgi," izdevumam "Space.com" neslēpa Kalifornijas Universitātes emeritētā profesore, planētu pētniece Imke de Pātera, kura lielu daļu sava darba veltījusi tieši Jupitera pētniecībai. "Ir apbrīnojami, ka varam redzēt gan detalizēti pašu Jupiteru ar tā gredzeniem, gan niecīga izmēra pavadoņus, gan fonā pat galaktikas – visu vienā attēlā," piebilda astronome. Otrs attēls jau ir tuvplāns. Tas tapis, izmantojot trīs dažādus filtrus, un tādējādi ļoti detalizēti redzama gan Jupitera turbulentā, vētrainā atmosfēra un tās vijumi un veidojumi, gan polos iespaidīgas polārblāzmas.
Foto: NASA, ESA, CSA, Jupiter ERS Team; image processing by Judy Schmidt
Pati Šmita atgādina, ka šādu Jupiteru optiskajā diapazonā mēs gan neredzēsim, taču uzsvēra: "Es cenšos maksimāli panākt, lai rezultāts izskatās dabisks, pat ja tas ne tuvu nav tas, ko var redzēt ar neapbruņotu aci."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
