Koronālās masas izvirdumi faktiski ir Saules vielas kūlis, kas "uzpeldējis" no Saules dzīlēm. "Šī viela ir plazma – gāze, kas ir uzkarsēta līdz tādai temperatūrai, ka tā ir jonizēta, proti, elektriski neitrālu atomu vietā ir sadalījusies un sastāv no elektroniem un joniem. Lādētu daļiņu kustību (atšķirībā no elektriski neitrālām daļiņām) ietekmē magnētiskie lauki – tās ir "piesaistītas" magnētiskajam laukam. Tāpēc vietās, kur uz Saules ir spēcīgāks magnētiskais lauks, var veidoties laukam piesaistīti plazmas kūļi. Saules virsmai mutuļojot, magnētiskā lauka līnijas tiek savērptas, līdz kādā brīdī kūlis kļūst nestabils un atdalās no Saules virsmas kā koronālās masas izvirdums," procesu "Campus" savulaik skaidroja Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks fizikas doktors Artūrs Vrubļevskis.
Šis lādētu daļiņu izvirdums var trāpīt arī Zemei, to sasniedzot nepilnas diennakts līdz trīs diennakšu laikā. Atkarībā no tā, cik spēcīgs ir bijis šis izvirdums, tas notikumus uz Zemes var ietekmēt dažādi. Pārsvarā ir runa par atsevišķu mākslīgo pavadoņu izsišanu no ierindas un traucējumiem telekomunikāciju un elektrotīklos. Tāpat šādu spēcīgu izvirdumu gadījumā polārblāzmas, kas parasti redzamas vien tālu ziemeļos vai dienvidos, var arvien vairāk "migrēt" arī uz ekvatora pusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
