Ja gravitācijas lēca, novērojamais objekts un novērotājs izkārtojas perfekti taisnā līnijā cits pret citu, gaisma no objekta novērotājam būs redzama kā riņķa līnija – tā dēvētais Einšteina gredzens vai Einšteina–Hvolsona gredzens. Šis attēls tam ir ļoti labs piemērs.
Minētais efekts iemūžināts arī iepriekš, piemēram, šajā ar Habla teleskopu uzņemtajā attēlā.
Foto: NASA/ESA
Zilie loki gar malām ir galaktika, kuras izstaroto gaismu izkropļo gravitācija no priekšā esošās galaktiku kopas. Šis ir viens no populārākajiem piemēriem, kad iemūžināts gravitācijas lēcas efekts, jo rezultāts ir ne tikai zinātniski zīmīgs, bet arī vizuāli uzrunājošs – daudzi attēlā saskata smaidīgas "sejiņas" aprises.
Gravitācijas lēcas ne reizi vien palīdzējušas astronomiem veikt fantastiskus atklājumus. Piemēram, vēl nesen gaismu no zvaigznes WHL0137-LS ar Habla teleskopu nebūtu iespējams uztvert bez gravitācijas lēcas radītā pastiprinājuma.
Arī ar Veba teleskopu iemūžinātā galaktika SPT-S J041839-4751.8 (diemžēl šobrīd vienkāršāka nosaukuma īsti nebūs) atrodas ārkārtīgi tālu nu mums un bez gravitācijas lēcas radītā pastiprinājuma nebūtu redzama.
Foto: JWST/MAST; Spaceguy44
Tā šobrīd iemūžināta jau divreiz – agrāk augustā dati ievākti ar tuvā infrasarkanā starojuma kameru NIRCam, bet nu ar vidējā infrasarkanā starojuma instrumentu MIRI. Attēlu vizuāli baudāmu padarīja astronomijas students, kas vietnē "Reddit" raksta ar pseidonīmu "Spaceguy44" – viņš ar Vebu ievāktos datus apstrādāja ar specializētu programmatūru "Astropy".
Šo galaktiku atklāja astronomi ar Atakamas tuksnesī izvietoto ALMA radioteleskopu, kuri arī rekonstruējuši, kā tā varētu izskatīties bez masīvās galaktikas priekšplānā, kas gaismu izliekusi gredzenā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
