LIGO detektors Henfordā
Apmēram miljardu gaismas gadu attālumā esošas galaktikas dīvainā "uzvedība" astronomiem vieš cerības, ka drīzumā būs iespējams novērot vienu no mūsdienu astronomijā visvairāk gaidītajiem notikumiem – divu masīvu melno caurumu sadursmi. Pārliecināts gan neviens vēl nav.

Starojuma fluktuācijas šīs galaktikas centrā liecina par diviem masīviem melnajiem caurumiem ar kopējo masu, kas ekvivalenta 200 miljoniem Saules masu, un tie virzās viens otram pretī.
Ja parasti kosmiskos mērogos par kādu gaidāmu notikumu runājam ne jau dažu gadu, bet gadsimtu, tūkstošiem vai miljoniem gadu griezumā, tad šis notikums varētu būt gaidāms jau tuvāko trīs gadu laikā, uzskata astronomi.

Melno caurumu sadursmes sekas pirmo reizi fiksētas samērā nesen – 2015. gadā –, kad šī notikuma radītos gravitācijas viļņus fiksēja LIGO observatorija, kas radīta tieši šim mērķim.

Toreiz savienojās divi nelieli melnie caurumi – katrs ar apmēram 30 Sauļu masu. Taču divu supermasīvu melno caurumu kolīzija vēl līdz šim nav novērota. Tam ir arī labs iemesls – tādi instrumenti kā jau minētais LIGO un arī detektors "Virgo" ir specifiski pielāgoti nelielas masas melno caurumu radīto gravitācijas viļņu fiksēšanai.

Supermasīvu melno caurumu sadursmes gadījumā gravitācijas viļņu frekvence, visticamāk, būtu pārāk zema, lai šī brīža observatorijas tos varētu fiksēt. Tomēr, zinot, kur šāda potenciāla sadursme varētu būt gaidāma, astronomi minētajam reģionam var pievērst pastiprinātu uzmanību un ievākt cita veida datus arī bez speciāli pielāgotiem gravitācijas viļņu detektoriem.

Kaut versijas ir, astronomiem aizvien nav līdz galam skaidrs, kā supermasīvi melnie caurumi "izaug" līdz tik prātam neaptveramai masai. Viens no šādiem iespējamiem mehānismiem ir divu masīvu melno caurumu apvienošanās, tāpēc būtu lieliski, ja šādu notikumu varētu novērot tieši.

Tomēr pagaidām vēl nevaram būt droši, ka starojuma fluktuācijas galaktikas J1430+2303 centrā nozīmē tieši to, uz ko astronomi cer. Kā raksta vietne "Science Alert", galaktiku centri ir visnotaļ dīvainību pilnas vietas un no turienes nākušie signāli bieži ir sarežģīti interpretējami. Fluktuācijas, pavisam iespējams, šajā gadījumā var būt arī citu fenomenu izraisītas.

Tuvāko dažu gadu laikā zināsim. Vēsts par to, ka izdevies novērot divu supermasīvu melno caurumu apvienošanos, noteikti garām netiks palaista.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!