Šī nav pirmā reize, kad iegūts tiešs citplanētas attēls – to iepriekš jau paveicis arī Habla teleskops, turklāt vairākkārt. Taču nu redzam, ka arī Veba teleskopam ir šādas spējas, un tādējādi ieskicēts vēl viens būtisks pētījumu virziens, kurā šo jaudīgo ierīci varēs izmantot.
Konkrētā planēta atrodas HIP 65425 sistēmā un ap savu zvaigzni riņķo visai lielā attālumā – apmēram 100 reižu tālāk nekā Zeme riņķo ap Sauli.
Tiešā veidā iemūžināt citplanētas ir ļoti sarežģīti. Bieži vien tāpēc, ka tās, salīdzinājumā ar zvaigzni, ir ļoti blāvas un izmērā mazas. Gaisma no zvaigznes pārmāc planētas atstaroto gaismu. Arī šī reize nebija izņēmums – planēta ir kādas 10 000 reizes blāvāka par zvaigzni HIP 65425 tuvajā infrasarkanajā diapazonā un dažus tūkstošus reižu blāvāka vidējā infrasarkanajā diapazonā.
Lai citplanētas vispār varētu nobildēt, teleskopam nepieciešama īpaša ierīce – koronogrāfs. Tā uzdevums ir bloķēt lielāko daļu no zvaigznes nākušās gaismas, un abu Veba teleskopa instrumentu – NIRCam un MIRI – koronogrāfi ar uzdevumu tikuši galā labi. Rezultāti to apliecina. Tiesa, ne visu gaismu no zvaigznes koronogrāfs spēja nobloķēt. Lai no datiem "izceltu" ārā arī pašu planētu, nācās papūlēties.
"Attēla iegūšana bija kā dārgumu medības kosmosā. Sākumā viss, ko varējām redzēt, bija tikai gaisma no pašas zvaigznes, taču ar rūpīgu attēlu apstrādi izdevās aizvākt šo gaismu un atklāt skatam planētu," NASA blogā citēta Ārins Kārters, Kalifornijas Universitātes pētnieks.
Šajā desmitgadē kosmosā dosies arī Nensijas Greisas Romanas vārdā nosauktais teleskops, kurš būs aprīkots ar vēl labāku koronogrāfu, tādējādi dažos gadījumos spēs iegūt vēl "tīrākas" citplanētu bildes. Pagaidām paredzēts, ka startam jānotiek ne vēlāk kā 2027. gada pavasarī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
