Viena no "Voyager" zondēm pārbaužu laikā dažus mēnešus pirms starta. Foto: NASA/JPL-Caltech
Tieši pirms 45 gadiem – 1977. gada 5. septembrī – savā ilgajā ceļojumā devās kosmiskais lidaparāts "Voyager 1". Tobrīd nevienam nenāca pat prātā, ka zonde savu darbu turpinās vēl pēc gandrīz pusgadsimta. Taču "Voyager 1", kas jau labu laiku ir vistālāk izplatījumā esošais cilvēces būvētais objekts, aizvien turpina sūtīt datus uz Zemi.

Kaut tas šķiet nedaudz dīvaini, bet "Voyager 1" dvīni "Voyager 2" kosmosā palaida ātrāk – 1977. gada 20. augustā. Taču "Voyager 1" drīz otro zondi apsteidza un pirmo pieturas punktu – Jupiteru – sasniedza vispirms. Vēlāk gāzu milzi tuvplānā aplūkoja arī otra zonde. Pēc tam paviesojoties arī pie Saturna, "Voyager 1" astronomiem atklāja daudz jauna par šīm milzīgajām planētām un dažiem to pavadoņiem. Piemēram, ļāva salīdzinoši tuvplānā aplūkot Jo neparasto, vulkāniski aktīvo virsmu.

1979. gadā "Voyager 1" lidoja garām arī Saturna lielākajam pavadonim Titānam, kurš ir viens no bieži pieminētiem kandidātiem kādai no nākotnes misijām. Izskanējušas pat neparastas idejas par zemūdens zondi, kas varētu nirt Titāna jūrās. Tās gan nav vis ūdens, bet šķidra metāna un etāna jūras.

NASAKosmossJupitersSaturnsInženierzinātnesSaules sistēma

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit