Neviens uz to necerēja. Cilvēces tālākais sūtnis kosmosā svin 45 gadu jubileju  (5)

Kaut tas šķiet nedaudz dīvaini, bet "Voyager 1" dvīni "Voyager 2" kosmosā palaida ātrāk – 1977. gada 20. augustā. Taču "Voyager 1" drīz otro zondi apsteidza un pirmo pieturas punktu – Jupiteru – sasniedza vispirms. Vēlāk gāzu milzi tuvplānā aplūkoja arī otra zonde. Pēc tam paviesojoties arī pie Saturna, "Voyager 1" astronomiem atklāja daudz jauna par šīm milzīgajām planētām un dažiem to pavadoņiem. Piemēram, ļāva salīdzinoši tuvplānā aplūkot Jo neparasto, vulkāniski aktīvo virsmu.

1979. gadā "Voyager 1" lidoja garām arī Saturna lielākajam pavadonim Titānam, kurš ir viens no bieži pieminētiem kandidātiem kādai no nākotnes misijām. Izskanējušas pat neparastas idejas par zemūdens zondi, kas varētu nirt Titāna jūrās. Tās gan nav vis ūdens, bet šķidra metāna un etāna jūras.

Kamēr "Voyger 2" kļuva par pirmo un vienīgo zondi, kas palidojusi tuvu garām Urānam (1986. gadā) un Neptūnam (1989. gadā), "Voyager 1" turpināja milzīgā ātrumā traukties prom no Saules sistēmas. 2006. gadā zonde bija jau 100 reižu tālāk no Saules nekā Zeme, bet 2012. gadā kļuva par pirmo cilvēku būvēto objektu, kas ielidojis starpzvaigžņu telpā. Šobrīd kosmiskais lidaparāts ir 23,5 miljardu kilometru attālumā no mums jeb aptuveni 157 reižu tālāk nekā Saule no Zemes, un turpina traukties nezināmajā ar ātrumu 60 tūkstoši kilometru stundā.

"Voyager 1" sniedza pirmo tiešo ieskatu tajā, kas tad notiek aiz heliosfēras robežas. Tur jau dominē no ārienes nākošie kosmiskie stari un starpzvaigžņu magnētiskā lauka līnijas. "Voyager 1" arī tajā vietā jūt Saules vēja ietekmi, tas vairs nav dominējošais spēks, kas zondi ietekmē – šajā starpzvaigžņu telpā kopējā ansamblī "iejaucas" lādētu daļiņu plūsmas arī no citām tuvākajām zvaigznēm, un nu astronomiem ir lieliska iespēja pētīt, kā šie zvaigžņu vēji savstarpēji mijiedarbojas un kā Saules ietekmes nosacīto "burbuli" jeb heliosfēru ietekmē dažādi ārēji faktori.

"Šī ir pirmā reize, kad varējām tiešā veidā novērot, kā zvaigzne, mūsu Saule, mijiedarbojas ar daļiņām un magnētiskajiem laukiem ārpus heliosfēras," skaidro Linda Spilkere, "Voyager" programmas pētniece.

Zīmīgi, ka "Voyager 1" pavisam neilgi pirms savas 45 gadu jubilejas saskārās ar ķibeli, kas lika "Voyager" komandai krietni palauzīt galvu. "Campus" jau vēstīja, ka bija problēmas ar lidaparāta AACS sistēmu, kas kontrolē zondes pozīciju attiecībā pret Zemi, un zonde uz Zemi sūtīja nesakarīgus datus. Šobrīd problēma ir novērsta, kaut inženieri aizvien meklē kļūmes cēloni.
Misijas sākumā neviens necerēja, ka zondes turpinās sūtīt datus arī pēc 45 gadiem kosmosā. Tiesa, enerģijas taupīšanas nolūkos daudzi instrumenti jau ir atslēgti, un nākotnē, turpinot degradēties kosmisko lidaparātu radioizotopisko termoelektroģeneratoru spējai saražot elektrību, viens pēc otra tiks atslēgti arī citi instrumenti, līdz galu galā neizbēgami abas zondes beigs sūtīt datus uz Zemi. Taču tās jau sen ir pārspējušas visas cerības.

"Šīs zondes turpinājušas izdarīt jaunus atklājumus un iedvesmot jaunas zinātnieku un inženieru paaudzes. Nezinām, cik ilgi vēl misija turpināsies, taču esam droši, ka "Voyager" vēl pārsteigs ar kādiem zinātniskiem atklājumiem, traucoties arvien tālāk prom no Zemes," pausts NASA Reaktīvās kustības laboratorijas publicētajā paziņojumā.