Pašlaik jaudīgākais kosmiskais teleskops pirmajos darbības mēnešos jau pārsitis vairākus rekordus – gan par tālāko jebkad novēroto zvaigzni, gan galaktikām. Tāpat tas pirmo reizi mūsu acīm atklājis iepriekš gāzu un putekļu mākoņos apslēptus miglāju apgabalus. Šķiet, iegūt attēlu ar mūsu Saules sistēmas planētām tam būtu tīrais nieks, taču šāda fotosesija Vebam ir visai sarežģīts uzdevums. Kāpēc tā, to skaidro NASA bloga ierakstā.
Veba teleskops ir specifiski pielāgots tālāku ceļu mērojušas gaismas uztveršanai. No ļoti tāliem objektiem izstarotai gaismai, kad tā ceļo pie mums, rodas sarkanā nobīde – tas tāpēc, ka Visums izplešas. Gaismas vilnis, ceļojot pa šo telpu, kas ir nemitīgi izplešanās procesā, izplešas līdzi. Tāpēc gaisma no ļoti tāliem objektiem, nonākot pie mums, jau būs infrasarkanajā – cilvēka acij nesaskatāmajā – gaismas diapazonā. Tieši šādas gaismas uztveršana ir Veba teleskopa specialitāte.
Tas ir arī iemesls, kāpēc teleskopu sūtīja tālu prom no Zemes – ja Habla teleskops riņķo vien 550 kilometru augstumā, tad Vebs "dzīvo" 1,5 miljonu kilometru attālumā. Iemesli ir vairāki, bet viens no būtiskākajiem – lai novērojumiem netraucētu no Zemes nākošais infrasarkanais jeb siltumstarojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
