Pirmais cilvēku būvētais pētnieks uz Marsa veiksmīgi nosēdās pirms pusgadsimta – 1971. gadā to sasniedza PSRS būvētā zonde "Mars 3". Kopš tā laika, ja neskaita pavadoņus Marsa orbītā, uz šīs planētas virsmas nogādāti 18 cilvēku būvēti objekti. Daļa šo misiju aizvien turpinās, bet no pārējām nu palikuši vien atkritumi. Rietumvirdžīnijas Universitātes pētnieks un robotikas eksperts Kagri Kilics aprēķinājis, cik daudz cilvēka radītu atkritumu nu atrodas uz planētas, kur tuvāko desmitgažu laikā plāno ierasties arī cilvēki.
Pavisam nesen "Campus" jau vēstīja, ka Marsa rovers "Perseverance" un drons "Ingenuity" pamanījuši nosēšanās laikā atstātos gružus – karstumizturīgo vairogu un termoizolācijas materiāla fragmentu. Taču gan sekmīgu, gan nesekmīgu misiju rezultātā atstāto atkritumu ir daudz vairāk.
Kilics tos iedala trīs kategorijās – veiksmīgo misiju laikā atstātie atkritumi (piemēram, jau minētais karstumizturīgais vairogs vai nolietojušās roveru instrumentu detaļas, piemēram, urbji); "mirušās" zondes un roveri – tie, kas reiz bija aktīvi un veiksmīgi vāca informāciju, bet nu vairs nav darbināmi; neveiksmīgas piezemēšanās laikā radušās atlūzas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
