Uz Marsa jau ir tonnām atkritumu, un būs vēl vairāk  (2)

Pavisam nesen "Campus" jau vēstīja, ka Marsa rovers "Perseverance" un drons "Ingenuity" pamanījuši nosēšanās laikā atstātos gružus – karstumizturīgo vairogu un termoizolācijas materiāla fragmentu. Taču gan sekmīgu, gan nesekmīgu misiju rezultātā atstāto atkritumu ir daudz vairāk.

Kilics tos iedala trīs kategorijās – veiksmīgo misiju laikā atstātie atkritumi (piemēram, jau minētais karstumizturīgais vairogs vai nolietojušās roveru instrumentu detaļas, piemēram, urbji); "mirušās" zondes un roveri – tie, kas reiz bija aktīvi un veiksmīgi vāca informāciju, bet nu vairs nav darbināmi; neveiksmīgas piezemēšanās laikā radušās atlūzas.

Tā kā šobrīd NASA lieliski noslīpējusi savas prasmes droši nogādāt roverus līdz Marsa virsmai, avāriju rezultātā ierīces faktiski vairs netiek zaudētas. Tomēr arī veiksmīgas nosēšanās laikā rodas daudz pārpalikumu – katram roveram un zondei nosēšanās laikā apkārt ir aizsargčaula, lai pasargātu zondi ceļā cauri atmosfērai. Tāpat nepieciešama gan izpletņu sistēma kritiena bremzēšanai, gan nosēšanās sistēmas. Jaunāko roveru "Perseverance" līdz virsmai nogādāja līdz šim nepieredzētā veidā – ar lidojošu platformu, kas roveru līdz cietzemei nolaida ar trosēm kā ceļamkrāns. Pēc tam prāvā platforma savu svarīgo, bet neilgo darbu bija paveikusi un kļuva par vēl vienu lūžņu čupu.

Ja neskaita avarējušos, tad šobrīd uz Marsa ir arī deviņi neaktīvi aparāti – padomju "Mars 3" un "Mars 6" zondes, NASA "Viking 1" un "Viking 2" zondes, "Sojourner" rovers, "Beagle 2" zonde, "Pheonix" zonde, "Spirit" un "Opportunity" roveri. Šie Marsa izpētes pieminekļi gan nav tik liela problēma – tie nav sadalījušies gabalos un tos "neizvazā apkārt" vējš, kā tas var notikt ar sīkākām atlūzām, kas radušās avāriju laikā.

Kilics aprēķinājis visu uz Marsu sūtīto aparātu kopējo masu – tā ir apmēram 9979 kilogrami. Atņemot no šī skaitļa šobrīd aktīvo roveru masu – 2860 kilogramus –, pāri paliek 7719 kilogrami jeb nu jau tuvu pie astoņām tonnām atkritumu. Marss, protams, ir liels, un šāds atkritumu daudzums šķiet nieks salīdzinājumā pret to, ko esam sastrādājuši uz Zemes, tomēr arī tas var traucēt pašreizējām un nākotnes misijām, uzskata Kilics. NASA inženieri šādu misiju plānošanā vienmēr ņem vērā arī atkritumu radītos riskus, piemēram, cik liels ir risks rovera ritošajai daļai sapīties termoizolācijas materiāla strēmelē utt.

Ja šobrīd runājam par nepilnām astoņām tonnām, tad pavisam tuvā nākotnē cilvēku radītu priekšmetu uz Marsa būs daudz vairāk. Un gan NASA, gan Eiropas Kosmosa aģentūra un arī privātkomānijas apzinās – ja ilgtermiņā Marsu uzlūkojam kā cilvēku apdzīvotu priekšposteni Saules sistēmā, būs jādomā arī par atkritumu apsaimniekošanu. NASA 2021. gada sākumā izsludināja ideju konkursu un gaida priekšlikumus, kā labāk pārstrādāt visa veida atkritumus. "Marsa misiju komandām būs jāspēj pārstrādāt, atkārtoti izmantot kā arī no uz vietas pieejamajiem materiāliem izgatavot vajadzīgo," apstiprināja Stīvs Sepka, kurš NASA ir atbildīgs par šī ideju konkursa pārraudzību.