Cik liels asteroīds spētu iznīcināt cilvēci?

Par šo, gluži kā par daudziem citiem civilizācijas beigu scenārijiem, protams, prātots daudz jau iepriekš un tā arī pie vispārpieņemtas atbildes nonākts nav. Taču, tā kā pasaules gala un nāves temati nemainīgi rosina cilvēku iztēli, par ko liecina vesels lērums pasaku un teiku, nu arī filmu, datorspēļu un cita veida daiļdarbu, arī zinātnieki aizvien par šo jomu turpina domāt un nākt klajā ar savām prognozēm.

Asteroīdu scenārijs nesen aktualizēts tāpēc, ka NASA sekmīgi aizvadījusi unikālas misijas DART pirmo daļu – ietriekusi kosmosa kuģi asteroīdā. Par to, vai sasniegts mērķis un izmainīta asteroīda orbīta, zināsim vēlāk. DART mērķis bija samērā neliels asteroīds – aptuveni 160 metrus platākajā daļā. Ar to nebūtu gana, lai iznīcinātu dzīvību uz Zemes, taču pēc izmēra tas tomēr klasificējams kā potenciāli Zemei bīstams. Tiesa, tas atradās pārāk tālu – NASA par potenciāli bīstamiem uzskata objektus, kas ir lielāki par 140 metriem un atrodas no Zemes ne tālāk par 7,4 miljoniem kilometru. Šāda izmēra asteroīds, saskaņā ar NASA prognozēm, spētu iznīcināt prāvu pilsētu un nest postu arī tuvākajā apkārtnē.

Par to, cik liels kosmosa akmens noslaucītu no planētas civilizāciju un vispār lielāko daļu dzīvības, vienprātības nav. Astrofiziķis Gerits Vershūrs žurnālam "Scientific American" savulaik komentējis, ka katastrofisku notikumu ķēdi varētu ievadīt vien kilometru liela asteroīda trieciens, taču te domātas dabas katastrofas, kas attīstās ilgākā laika posmā.

Taču, ja mēs runājam par dinozauru slepkavu, proti, vismaz 10 kilometru lielu asteroīdu, tad gals būtu daudz straujāks. "Sākotnējais trieciens radītu milzu ugunsbumbu, kas nogalinātu visus, kas to redz," sprieda Vershūrs. "Tad no trieciena gaisā nonākušie putekļi un dūmi no milzu ugunsgrēkiem ieskautu Zemi," un ievadītu ilgstošu aukstuma periodu, turpināja astrofiziķis. Atmosfērā būtu tik daudz gāzu un putekļu, ka augiem vairs nepietiktu Saules gaismas sekmīgai fotosintēzei. Iznīkstot augiem, pa šo pašu iznīcības taku dotos arī vairums dzīvnieku. Taču ne visi. Lai iznīcinātu pilnīgi visu dzīvo, asteroīdam jābūt jau apmēram 90-100 kilometrus lielam, savulaik lēsuši pētnieki.

Taču runa ir par dzīviem organismiem, ne pašu planētu. Cik lielu triecienu spētu izturēt pati Zeme? Arī te ir versijas. Viena no zināmākajām hipotēzēm ir saistīta ar Mēness rašanos. Proti, pētnieki uzskata, ka Mēness savulaik radies no materiāla, kas izsviests kosmosā pēc Marsa izmēra planētas ietriekšanās Zemē. Ja šī hipotēze ir patiesa, tad redzams, ka pat tik milzīgs objekts nepielika punktu Zemei kā planētai. Tiesa, ir nianses – vai tas bijis tiešs, frontāls trieciens, vai šīs agrīnās planētas viena otru tikai aizķērušas? Kā arī – Zeme tolaik bijusi pavisam citāda nekā šobrīd – to klāja izkusušu iežu masa, Zemes virsma faktiski bija šķidra lava.

Ar veselas planētas "uzbrukumu" mums, visticamāk, nekad nenāksies saskarties, taču prāvi asteroīdi gan var Zemi apdraudēt. Taču sākotnējie novērojumi liecina, ka DART trieciens savu uzdevumu varētu būt paveicis ar uzviju – Habla un Veba teleskopu attēlos redzams liels daudzums kosmosā izsviesta materiāla, un astronomi spriež, ka trieciena ietekme ir būtiski lielāka nekā sākotnēji cerēts. Planētas aizsardzībai tās ir labas ziņas.

Tiesa, šie ir tikai vieni draudi, par kuriem brīdina pētnieki. Tā, piemēram, nesen Birmingemas Universitātes vulkanoloģijas profesors Maikls Kesidijs un Kembridžas Universitātes pētniece Lara Mani uzsvēra, ka vērts pievērsties arī draudiem, kas rodami tepat, uz Zemes. "Gatavošanās asteroīdu apdraudējumam ir prātīga rīcība, tomēr mēs par maz darām, lai sagatavotos ticamākam scenārijam – vulkānu superizvirdumiem," argumentē pētnieki. Par to vairāk vari lasīt, klikšķinot šeit.