2018. gadā pētnieki paziņoja, ka uz Marsa ūdens varētu būt ne tikai sasalušā veidā, bet arī šķidrs – vismaz tā liecina radara dati no Eiropas Kosmosa aģentūras pavadoņa "Mars Express". Taču nu cita astronomu grupa norāda, ka dīvainajam atstarojumam var būt arī cits izskaidrojums, vēsta vietne "Space.com".
2018. gadā radara datos fiksētais signāls ir no Marsa dienvidu pola apgabala, kas pazīstams ar nosaukumu "Ultima Scopuli". Šādu atstarojumu ar radariem uz Zemes var fiksēt vietās, kur ir šķidrs ūdens. Piemēram, līdzīgu signālu uz Marsa fiksētajam pētnieki redz tad, kad ar radaru pēta milzīgo Vostokas ezeru Antarktīdā, kas atrodas zem trīs kilometrus bieza ledus slāņa. Tāpēc sākotnēji pētnieki cerēja, ka šie dati nozīmē – arī uz Marsa zem ledus "cepures" atrodams šķidrs ūdens.
Nu pētnieki no Kornela Universitātes, izmantojot gan vecos datus, gan veicot datorsimulācijas, pierādījuši – šādu atspīdumu var izskaidrot arī citādi, ne tikai ar zemledus ezeru. Simulācijā mainot parametrus, līdzīgs iznākums ar radaru fiksētajam iegūts arī ar oglekļa dioksīda ledus slāņiem, bazalta slāņiem un dažādu citu minerālu slāņiem. Ir labi zināms, ka Marsa dienvidu pola ledus "cepurē" ir milzīgs daudzums tieši sasaluša oglekļa dioksīda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
