'Dinozauru slepkava' nebija lielākais asteroīds, kas ietriecies Zemē

Mūsdienās Čiksulubas krāteris ir lielākais aizvien pamanāmais šāds veidojums – tā diametrs ir aptuveni 180 kilometru. Vredefortas krāteris savukārt ir apmēram 160 kilometru liels. Kāpēc tad pētnieki uzskata, ka dinozaurus nogalinājušais asteroīds bijis mazāks, ja jau tā atstātais krāteris ir lielāks? Tāpēc, ka arī krāteri erodē, un Vredefortas asteroīds Zemē ietriecās pirms diviem miljardiem gadu – daudz, daudz senāk. Tobrīd Zemi apdzīvoja tikai pavisam primitīvi organismi, nebija pat koku.

Vairākas citas pazīmes lieicna, ka rašanās brīdī Vredefortas krāteris bijis daudz lielāks par Čiksulubas krāteri – apmēram 250 līdz 280 kilometrus liels. Tālu ārpus šobrīd redzamā krātera perimetra atrodamajos minerālos, piemēram, kvarcā un cirkonā, redzamās trieciena deformācijas un lūzumi liecina, ka savulaik arī šī bijusi daļa no krātera. Mūsdienās lielu daļu krātera sedz daudz vēlāk izveidojušies ieži, un tikai neliela daļa no tā kontūras ir saskatāma no gaisa.