ASI/NASA

Filmā "Armagedons" Brūsa Vilisa atveidotā varoņa palīdzība nebija vajadzīga – NASA izdevies sasniegt mērķi ar uzviju un pamatīgi izmainīt asteroīda orbītu, ietriecot tajā lidaparātu DART. Šis ir vēsturē pirmais eksperiments, kurā izmēģināta samērā prāva debess ķermeņa ietekmēšana. Tādējādi NASA pārbaudīja, vai šī metode nākotnē var būt noderīga, lai pasargātu Zemi no potenciāli bīstamiem asteroīdiem, ja tāda vajadzība radīsies. Pagaidām gan Zemei nekādas briesmas no asteroīdiem nedraud, tomēr labāk būt gataviem arī šādiem scenārijiem.

"Pirmo reizi vēsturē cilvēcei izdevies izmainīt debess ķermeņa orbītu. Pirmo reizi vēsturē," uzsvēra NASA planētu pētniecības nodaļas vadītāja Lori Gleiza un mudināja izbaudīt šo mirkli.

Pirmās gaviles DART komanda varēja skandēt jau tad, kad apmēram 360 kilogramus smagais lidaparāts trāpīja mērķī – apmēram 160 metrus lielajā asteroīdā "Dimorphos", kas riņķo ap piecreiz lielāko "Didymos". Kuģis ietriecās asteroīdā ar gandrīz 24 tūkstošus kilometru stundā lielu ātrumu, un uz Zemi nosūtīja vairākus attēlus ar pēdējiem mirkļiem pirms sadursmes. Asteroīds, ko pētnieki no Zemes redzēja vien kā sīku punktiņu, nu šajos pēdējos attēlos bija izpētāms jau detalizēti.

Pieticīgākais zinātnieku plāns bija izmainīt "Dimorphos" apriņķošanas periodu par 73 sekundēm, taču cerības bija uz apmēram 10 minūtēm. Uz Zemes bāzētie teleskopi turpina veikt mērījumus, taču jau pirmie attēli gan no DART zondi pavadošā satelīta "LICIACube", gan no Habla un Veba kosmiskajiem teleskopiem bija pietiekami, lai ļautu cerēt uz vēl labāku iznākumu.

Eksperti pēc attēliem aptuveni novērtēja asteroīda uzbūvi, kā arī redzēja, cik liels daudzums materiāla pēc trieciena tiek izsviests kosmosā, un tādējādi aplēsa aptuveno trieciena ietekmi. "Uz "Dimorphos" virsmas nebija neviena paša krātera, toties bija daudz brīvi stāvošu akmeņu. Pilnīgi nezinātnisks minējums "uz aci", bet – paskatījos uz attēliem un teicu, ka tās nebūs vien 73 sekundes," sprieda viens no DART programmas zinātniekiem Toms Statlers.
Šobrīd dati liecina, ka "Dimorphos" apriņķošanas periods izmainīts par 32 minūtēm, ar precizitāti plus vai mīnus divas minūtes.
Trieciena sekas turpina vērot arī ar Habla teleskopu, kas iemūžinājis kosmosā izmestā materiāla "asti" – tā stiepjas grandiozu 10 tūkstošu kilometru garumā (attēlā).

Foto: NASA/ESA/STScI/Hubble

Pavisam labi trieciena sekas varēs izpētīt pēc vairākiem gadiem, kad "Didymos" un "Dimorphos" duetu dosies apciemot Eiropas Kosmosa aģentūras zonde "Hera".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!