Šī fotogrāfija tapusi vairāk nekā pirms gada – pērn 30. oktobrī. To uzņēmis kāds no astronautiem, kas tobrīd atradās Starptautiskajā kosmosa stacijā, bet NASA neprecizē, kurš tieši. Attēls publicēts vien nupat, un tajā redzami divi spoži zili pleķi Zemes atmosfērā. Kas tie ir?
Pirmais, kas redzams attēla apakšā, ir milzīga elektriskā izlāde Taizemes līcī. Zibens spērienus no kosmosa pārsvarā ir ļoti grūti pamanīt, kur nu vēl nofotografēt – parasti skatu aizsedz mākoņi. Tomēr šajā attēlā iemūžinātā izlāde notika netālu no liela, apaļa cauruma mākoņu segas augšējā slānī, tādējādi zibens spēriens izgaismoja šī "mākoņu krātera" sienas, radot fantastiski izgaismotu gredzenu.
Tālāk attēla labajā, augšējā stūrī redzamais pleķis arī izskatās kā zibens spēriena atspīdums mākoņos, taču patiesībā ir izliekta Mēness atstarotā gaisma. Raugoties no Starptautiskās kosmosa stacijas, noteiktos laikos Mēness nebūs redzams tiešā veidā, bet tā atstarotā gaisma stacijā esošos astronautus sasniegs, izlidojusi cauri Zemes atmosfēras slānim. Tā noticis arī šajā gadījumā, un rezultāts ir spoži zils pleķis ar izplūdušu halo. Šo efektu izraisa Mēness gaismas daļēja izkliedēšanās, pateicoties sīkiem ledus kristāliņiem Zemes atmosfērā.
Dažādas krāsas gaismai ir atšķirīgs viļņa garums, un zilajai gaismai ir īss viļņa garums – tā atmosfērā izkliedējas pirmā, tāpēc arī Mēness šajā attēlā izskatās tik zils. Zilās gaismas izkliedēšanās augstu atmosfērā arī ir iemesls, kāpēc dienā debesis redzam zilas.
Vairāk par gaismu vari uzzināt astronoma un fizikas fana Aivja Meijera eksperimentu video.
Eksperiments: kā darbojas krāsas
Lai astronomiem būtu vieglāk pierast pie tumsas un vienlaikus neuzskriet teleskopam vai sienā, observatorijās izmanto sarkanas krāsas apgaismojumu. Taču, lai veiksmīgi darbotos šādā apgaismojumā, jāzina, kā darbojas krāsas. Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers uzskatāmi nodemonstrē, kāpēc observatorijās pētnieki svarīgāko informāciju pierakstos neizceļ ar sarkanas krāsas tinti.
Eksperiments: kā pasauli redz daltoniķi
Šajā eksperimentā astronoms un fizikas fans Aivis Meijers demonstrē, kā izpaužas daži no krāsu redzes trūkumu veidiem.
Eksperiments: kā pārliecināties, ka Saule ir balta
Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers demonstrē vienkāršu eksperimentu, kā pārliecināties, ka Saule ir balta, nevis dzeltena, oranža vai sārta, kādu to nereti varam novērot, Saulei esot dažādā augstumā un tās gaismai spīdot caur dažāda biezuma atmosfēras slāņiem.
Eksperiments: kāpēc debesis ir zilas
Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers šajā eksperimentā demonstrē, kāpēc debesis redzam zilā krāsā un kāpēc Saule dienas gaitā var mainīt krāsu no baltas pusdienlaikā līdz pat sarkanai vakarā.
Eksperiments: kāpēc debesis ir zilas, ja gaiss ir caurspīdīgs
Lai saprastu, kāpēc debesis redzam zilā krāsā, bet rietošu Sauli – dzeltenu, oranžu un sarkanu, astronoms un fizikas fans Aivis Meijers demonstrē, kā izkliedējas dažādu krāsu gaismas.
Eksperiments: vai cilvēks ir caurspīdīgs redzamajā gaismā
Vai cilvēks redzamajā gaismā var būt caurspīdīgs? Izrādās – var, ja zina, kuras krāsas gaismu izmantot. Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers eksperimentā demonstrē "optiskā rentgena" efektu.
Eksperiments: lāzers kā indikators telpas tīrībai
Dažos turpmākajos eksperimentos astronoms un fizikas fans Aivis Meijers uzdod skolēniem jautājumu – vai gaisma ir daļiņu plūsma, vai vilnis? Daļiņu plūsmai ticēja jau vairākus tūkstošus gadu, bet par gaismu kā vilni cilvēki iedomājās tikai 17. gadsimtā. Izrādās, pareizas ir abas atbildes.
Eksperiments: kāpēc ideāli atstarotāji nereti nav lietderīgi
Vēl viens eksperiments, kas liek domāt, ka gaisma ir taisni lidojošu daļiņu plūsma, ir eksperiments ar atstarotājiem. Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers demonstrē divus dažādus atstarotājus un arī paskaidro, kāpēc ideāls atstarotājs, kas pilnīgi perfekti atstarotu gaismu, ikdienā mums nebūtu lietderīgs.
Eksperiments: kāda veida vilnis ir gaisma
Ja apgalvojam, ka gaisma ir vilnis, rodas jautājums, kāda veida vilnis – garenvilnis vai šķērsvilnis? Ko tas nozīmē? Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers skaidro: "Ja iesvārstīšu ūdeni, tas svārstīsies augšup un lejup, bet vilnis ies uz priekšu un atpakaļ. To sauc pa šķērsvilni – tas svārstās perpendikulāri virzienam, kādā vilnis izplatās. Ja uzsitīšu traukam pa galu, šī skaņa būs garenvilnis, jo ūdens svārstīsies tādā pašā virzienā, kādā virzās skaņa. Kad es runāju, arī tas ir garenvilnis, jo runājot saspiežu gaisu, un tādā virzienā, kādā runāju, pārvietojas arī vilnis." Kāda veida vilnis ir gaisma – to skaties eksperimenta video!
Eksperiments: triki ar optiski aktīvo cukurūdeni
Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers iepriekšējos eksperimentos, kurus vari aplūkot, klikšķinot šeit, pastāstīja, kas ir gaismas polarizācija, kā arī demonstrēja vizuālas šīs parādības izpausmes. Šoreiz Meijers eksperimentā ar kasti, kurā iepildīts cukurūdens, kam pievienots nedaudz ziepju, lai gaisma izkliedētos uz sāniem, gaismas avotu un polarizatoru uzskatāmi parāda, ka dažādas krāsas gaismas optiski aktīvās vielās rotē ar dažādu ātrumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
