Protams, šobrīd (un, cik zināms NASA, vismaz turpmākos 100 gadus) asteroīdu briesmas Zemei nedraud. NASA par potenciāli bīstamiem uzskata asteroīdus, kas mūsu planētai pietuvojas 7,5 miljonu kilometru attālumā vai tuvāk. Tas aizvien ir pamatīgi tālu – ap 20 reižu tālāk nekā vidējais Mēness attālums no Zemes un ap piecām reizēm tālāk par Džeimsa Veba teleskopa atrašanās vietu. Tiem ir arī jābūt vismaz 140 metrus diametrā. Šobrīd sarakstā ir apmēram 2,3 tūkstoši šādu objektu.
Izmantojot Aresibo observatorijas ievāktos datus laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam, zinātnieki septembrī publicējuši apjomīgu pārskatu par 191 Zemei tuvu asteroīdu. Gandrīz 70 no tiem atbilst NASA klasifikācijai par potenciāli bīstamiem objektiem. Līdzīgi kā citi šobrīd "uzraudzībā" esošie, arī šie tiešus un tūlītējus draudus Zemei nerada. Tomēr ir vērts tos paturēt redzeslokā, ja nu gadījumā kādu apstākļu rezultātā (piemēram, sadursme ar citu asteroīdu), to trajektorija tiek izmainīta tā, ka šie objekti sāk apdraudēt Zemi.
Aresibo observatorijas teleskops arī ievācis detalizētus datus par vairākiem asteroīdiem, kurus būtu interesanti papētīt tuvāk zinātnisku apsvērumu dēļ. Viens no tiem ir asteroīdu pāris 2017 YE5 – šis ir tā saucamais līdzīgas masas binārais asteroīds. Biežāk redzami tādi pāri, kur viens no asteroīdiem ir būtiski lielāks par otru. Piemēram, tāds bija arī nesen veiksmīgi aizvadītās misijas DART mērķis – asteroīds "Dimorphos", kas riņķo ap lielāko "Didymos". Taču 2017 YE5 abi asteroīdi ir gandrīz vienāda izmēra un masas, un tā ir šobrīd daudz retāk novērota kombinācija, vēsta "Live Science".
Foto: Anne K. Virkki, Sean E. Marshall et al.
Prāvo datu kopu pētnieki nodēvējuši par "dārgumu lādi", kas ļaus zinātniekiem precīzāk izmērīt gan šo asteroīdu formu, gan izmēru, gan apriņķošanas periodu. Visi šie faktori ir būtiski, lai izvērtētu – ir vai nav konkrētais objekts bīstams Zemei.
Jāatgādina, ka Aresibo observatorijas pēdējie mirkļi pienāca 2020. gada izskaņā. Sākumā no stiprinājuma izslīdēja viena palīgtrose, kas virs 300 metru diametra šķīvja turēja simtiem tonnu smago instrumentu platformu. Inženieri uzreiz ķērās pie remontdarbu plānošanas, taču drīz padevās vēl viena trose – nu jau viena no 12 galvenajām trosēm, nevis palīgtrose. Tika izlemts, ka remontdarbus turpināt ir pārāk bīstami, tāpēc teleskops jānojauc. Arī šie plāni netika īstenoti, jo teleskops pasteidzās un sabruka pats.
Nupat oktobrī ASV Nacionālais zinātnes fonds, kas pārrauga Aresibo observatoriju, paziņoja, ka teleskopu nedz mēģinās labot, nedz šajā vietā būvēs citu līdzīgu iekārtu. Tomēr nupat tapusī publikācija ar izvērstiem datiem par gandrīz 200 asteroīdiem liecina – Aresibo teleskopa mantojums vēl labu laiku nodrošinās astronomus ar darbu.
Pētījums bez maksas lasāms izdevumā "Journal of Planetary Science".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
