NASA, ESA, STScI, Wenlei Chen (UMN), Patrick Kelly (UMN), Hubble Frontier Fields
Šis notikums sākās vairāk nekā pirms 11 miljardiem gadu, taču mēs par to uzzinājām vien nupat. Iespaidīgi, ja atceramies, ka mums zināmā Visuma vecums ir ap 13,8 miljardiem gadu. Ko Habls nobildēja?

Trīs kadros redzama pārnova – pirmais tik detalizētais skats uz šo grandiozo kosmisko notikumu tik agrīnā Visuma vēsturē. Gaisma no šīs pārnovas līdz mums ceļojusi 11 miljardus gadu jeb apmēram uz pusi ilgāk nekā eksistē mūsu planēta.

Pārnovas jeb lielu zvaigžņu eksplozijas to dzīves cikla beigās ir ārkārtīgi spoži notikumi – izstarotā gaisma ir miljardiem reižu spožāka par Saules izstaroto gaismu. Taču no tik liela attāluma nākusi, tā aizvien būs ļoti blāva un pat jaudīgam teleskopam grūti fiksējama. Te atkal palīgā nāca gravitācijas lēcas efekts. Par to "Campus" jau savulaik rakstījis, un šis efekts Habla teleskopam arī iepriekš palīdzējis ieraudzīt objektus, kas citādi nebūtu saskatāmi. Šī parādība rodas, kad gaisma no tāla objekta maina izplatīšanās virzienu tuvāk novietotu kosmisko objektu gravitācijas ietekmē. Gravitācijas lēca izkropļo tālā objekta izstaroto gaismu, reizēm to pastiprina vai pat parāda dubultā. Tieši tā Habla teleskops novēroja gaismu no zvaigznes "Earendel" – gravitācijas lēca tā pastiprināja vairākus desmitus tūkstošus reižu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!