Kāds no tā labums? Četri iemesli, kāpēc cilvēcei svarīgi atgriezties uz Mēness

"Artemis 1" ir daļa no vērienīgākas programmas "Artemis", kuru īsteno NASA sadarbībā ar trīs partneru aģentūrām: Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), Japānas aerokosmiskās izpētes aģentūru (JAXA) un Kanādas Kosmosa aģentūru (CSA). Savukārt kosmosa kuģi "Orion", kas arī ir daļa no šīs misijas, ražoja "Airbus Defense & Space".

"Programmas mērķis ir daudz tālejošāks nekā pirms 53 gadiem. Tolaik tā bija sāncensība, dominances demonstrēšana, protams, arī zinātniskais izrāviens. Pašlaik uzstādījums ir ne vien nolaisties uz Mēness, bet palikt tur – izmantot šo Zemes pavadoni kā pirmo soli turpmākai dziļā kosmosa izpētei, kā atspēriena punktu ceļā uz Marsu," skaidro Irbins.

Ne velti arī starptautiskajā hakatonā "ActinSpace", kuram tehnoloģiju entuziasti var pieteikties līdz šā gada 16. novembrim (ja vēlies piedalīties, klikšķini šeit), viena no uzdevumu grupām ir saistīta tieši ar Mēnesi un došanos tālāk kosmosā "Fly to the Moon and Beyond: Dreaming big, Innovate even bigger". Latvijā, vienlaikus ar vēl 34 valstīm un 66 pilsētām, 24 stundu hakatons, kurš tiek organizēts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), atbalstu norisināsies no 19. līdz 20. novembrim.

Tiesa, kāds varētu teikt, ka mums pietiek izaicinājumu tepat uz Zemes. Teiks, ka kosmosa izpētē investēto naudu mēs varētu ieguldīt, risinot cilvēku problēmas šeit. Arī došanās kosmosā ir ieguldījums vietējās tautsaimniecībās, tostarp Latvijas, uzskata LAIK pārstāvji.

Tuvojoties "ActinSpace" hakatonam, Latvijas Kosmosa industrijas asociācija ir apkopojusi svarīgākos iemeslus, kāpēc došanās uz Mēnesi ir svarīga un nepieciešama.

NASA mērķis ir panākt ilgtspējīgu cilvēku klātbūtni uz Mēness. Ja "Apollo" astronauti katrā misijā uz Zemes pavadoņa bija vien pāris dienu, tagad mērķis ir būt tur vairākas nedēļas. Ilgtermiņā tas nozīmē labāk izprast, kā efektīvāk sagatavoties ceļam uz Marsu un atpakaļ, kas varētu ilgt vairākus gadus.

Vienlaikus šī misija uz Mēnesi palīdzēs arī izprast dziļā kosmosa radiācijas intensitāti un ietekmi uz veselību. "Starptautiskā kosmosa stacija atrodas Zemes zemajā orbītā, kur Zemes magnētiskais lauks daļēji to aizsargā no radiācijas. Uz Mēness tā nebūs. Tāpēc līdz ar "Artemis I" misiju tiek plānoti vairāki eksperimenti, lai izpētītu radiācijas ietekmi uz dzīviem organismiem un novērtētu efektivitāti vestēm, kurām jāaizsargā pret radiāciju," stāsta Irbins.

Tāpat, lai izvairītos no lieka svara un ietaupītu izmaksas, NASA vēlas izpētīt, kā izmantot resursus, kas pieejami uz Mēness virsmas. It sevišķi sasalušu ūdeni – dati liecina, ka ūdens uz Mēness ir atrodams, tostarp pat Saules apspīdētajā daļā. Iespējams, ka, nodalot tā ūdeņraža un skābekļa atomus, to varētu pārveidot par raķešu degvielu.

Uz Mēness NASA vēlas arī pirmo reizi testēt tehnoloģijas, kas turpinās attīstīties uz Marsa, jo jebkuru problēmu risināšana uz Mēness būs vieglāka nekā uz sarkanās planētas, kuras sasniegšanai būs nepieciešams daudz ilgāks laiks.

Pirmkārt, NASA plāno testēt jaunos skafandrus iziešanai atklātā kosmosā. Tiesa, tas varētu notikt ap 2025. gadu, kad uz Mēnesi dosies arī cilvēki.

"Artemis I" misijā pagaidām cilvēki nepiedalās, jo tiek testēta SLS palaišanas sistēma un "Orion" kapsula. Otrkārt, jāpārbauda arī transportlīdzekļi – gan tādi, kuriem ir gaisa spiediens kabīnē, gan bez tā, kā arī dzīvojamās vides. Visbeidzot, jārisina pastāvīga piekļuve ilgtspējīgam enerģijas avotam, kura realizēšanai NASA pašlaik izstrādā pārvietojamu kodolreaktoru.

"Artemis" programmas galvenais pīlārs ir kosmosa stacijas celtniecība orbītā ap Mēnesi. To sauks par "Lunar Gateway" un tā būs starta punkts misijām uz Marsu.

"Visu nepieciešamo aprīkojumu varēs nosūtīt uz turieni, pēc tam pievienotos arī apkalpe, lai dotos garākā ceļojumā", aģentūrai AFP pastāstīja par "Lunar Gateway" programmu atbildīgais Šons Fulers. Viņš to pielīdzinājis degvielas uzpildes stacijas apmeklējumam pirms garāka ceļa – pielejam pilnu bāku, iegādājamies arī citas nepieciešamās preces, pārbaudām transporta tehnisko stāvokli, tad dodamies ceļā.

"Ikviena šāda misija ap sevi veido un stimulē arī ekonomiku un zinātni, jo šīs programmas ir tik vērienīgas un prasa tik daudz cilvēku resursu un laika, ka lielākoties tie visi ir sadarbības projekti. Tas nozīmē investīcijas, ražošanu un darba vietas," uzsver LIAA Inovāciju un tehnoloģiju departamenta direktors Ņikita Kazakevičs.

Saistībā arī misiju uz Mēness, EKA ir pasūtījusi projektus Lielbritānijā, piemēram, tās uzņēmums "SSTL" būvē Mēness zondi, ko orbītā nogādās NASA. Vienlaikus EKA ir apņēmusies attīstīt Mēness telekomunikāciju tīklu, kurā būtu komunikācijas un navigācijas satelīti, kas atbalstītu Zemes pavadoņa izpēti līdzīgi kā Zemei ir "Galileo" un GPS.

Arī Latvijā attīstās kosmosa ekonomika ar ietekmi uz citām industrijām. Piemēram, jau iepriekš minētais zinātņietilpīgais jaunuzņēmums "Allatherm" pēc EKA pasūtījuma sadarbībā ar vienu no Eiropas vadošajiem kosmosa industrijas uzņēmumiem – Vācijas kompāniju "OHB System AG" – izstrādā ksenona sūkni, kas nodrošinās degvielas uzpildi "Lunar Gateway" stacijā. Līdz ar šo izgudrojumu, kosmosa stacijas un satelīti varēs doties ilgākās misijās kosmosa dzīlēs. Savukārt šie jaunievedumi tiks pārnesti arī uz Zemi, tā nodrošinot pieeju augsta līmeņa inovācijām, piemēram, transporta nozarē.

Latvijā attīstās arī citi risinājumi, kas nav tieši saistīti ar došanos uz Mēnesi, taču ir kontekstā ar kosmosa nozari. Piemēram, EKA īsteno planētas aizsardzības misiju "Hēra". Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas kosmosā mēra gaismas lidojuma laiku. Tā tiks izmantota, lai pārorientētu asteroīdu lidojuma trajektoriju.

Tikmēr Vides risinājumu institūts, izmantojot Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas "Copernicus Sentinel" satelītu datus, sniedz ieguldījumu viedās lauksaimniecības attīstībā starptautiskā līmenī. Institūts izstrādā atbalsta rīku ilgtspējīgai rīsu audzēšanas uzraudzīšanai un sertificēšanai – "SentiRice". Kāpēc tas ir svarīgi? Rīsu audzēšana ir viens no lielākajiem siltumnīcas efekta gāzu emisiju izplatītājiem lauksaimniecībā. Ar šo tehnoloģiju būtu iespēja attīstīt ilgtspējīgas un videi draudzīgas rīsu audzēšanas ķēdi, lai līdz patērētājam nonāktu augstas pievienotās vērtības produkts. Tāpat ar laiku to varētu adaptēt citiem lauksaimniecības veidiem.

"Ir sagaidāms, ka turpmākajos gados starptautiskās kosmosa industrijas vajadzības tikai augs, tāpēc mums ir svarīgi palielināt arī Latvijas lomu kosmosa ekonomikā. Tādi pasākumi kā "ActinSpace" hakatons, "Ignition Event'' un "Deep Tech Atelier" ir būtiski soļi Latvijas kosmosa ekosistēmas stiprināšanai," piebilda Kazakevičs.

Starptautiskā līmenī hakatons norisināsies piekto reizi, bet Latvijā hakatons norisinās ceturto reizi. Šogad to organizē Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar LAIK un Izglītības un zinātnes ministriju. Līdz 19. novembrim reģistrētajām komandām būs jāizvēlas viens no 32 uzdevumiem jeb problēmsituācijām, ko risināt. Tad 24 stundās jācenšas īstenot sava ideja. Uzdevums ir demonstrēt labu konceptu ar biznesa modeli un potenciālu. Komandas var sagatavot arī strādājošu prototipu, taču tas nav obligāti.

Nacionālā posma uzvarētāji dosies uz finālu Francijā, lai cīnītos ar citām komandām par galveno balvu – bezsvara lidojumu gaisa kuģī, ar kuru trenējas arī Eiropas kosmonauti. Taču tikpat vērtīga ir iespēja aci pret aci satikt kosmosa jomā pieredzējušus ekspertus vai potenciālos investorus.