Jau iepriekš astronomi cēluši trauksmi par satelītu tīkliem Zemes zemajā orbītā – gan "Starlink", gan "OneWeb" un citi privātie telekomunikāciju satelītu tīkli – ir traucēklis astronomiskajiem novērojumiem. Spožās "mākslīgās zvaigznes" ielien astronomu uzņemtajos kadros, reizēm pa vairākiem satelītiem vienā attēlā uzreiz. Taču neviens no iepriekšējiem nestāv līdzi nesen palaistajam "BlueWalker 3", kas ir spožāks par 99% mums redzamo zvaigžņu.
Līdz ar pirmajiem Īlona Maska kompānijas "Starlink" palaistajiem satelītiem astronomi brīdināja par gaidāmajiem sarežģījumiem. "Campus" par to stāstīja rakstā "Pilnas debesis viltus zvaigžņu. Maska megaprojekta ēnas puses".
Toreiz Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills "Campus" skaidroja, ka novērojumi varēs turpināties, taču nāksies pielāgoties jaunajam spēles laukumam: "Būs "dzīvajā" jāuztur datubāze ar visiem tiem desmitiem tūkstošu pavadoņu – tas ir daudz reižu vairāk nekā šobrīd. Ja ir ieviesta automatizēta, robotizēta debess novērojumu sistēma, tad kamera varētu selektīvi fotografēt brīžos, kad ir zināms, ka nekas nelido cauri kadram un to nebojās." Tāpat nāksies attīstīt arī jaunus attēlu apstrādes algoritmus, kas nevēlamos "viesus" no kadra aizvāks pēcapstrādes procesā.
Tāpat industrija arī iesaistījās dialogā ar astronomiem, meklējot risinājumus, kā mākslīgo pavadoņu virsmu padarīt mazāk gaismu atstarojošu. Tas problēmu neatrisina līdz galam, taču uzlabojumi ir.
Taču Teksasā bāzētās kompānijas "AST SpaceMobile" palaistā "BlueWalker 3" inženieri tādiem "niekiem", šķiet, uzmanību nepievērsa. Šis ir ne tikai spožākais komerciālais pavadonis Zemajā zemes orbītā, bet arī viens no vislielākajiem. Tā atstarojošā virsma ir paliela divistabu dzīvokļa izmērā un sasniedz 64 kvadrātmetrus.
No Zemes redzamo debess objektu spožumu mēra zvaigžņlielumos un apzīmē ar burtu "m". Tā ir apgriezta logaritmiska skala – jo mazāks zvaigžņlielums, jo debess ķermenis spožāks. Spožākās no Zemes saskatāmās zvaigznes ir ar zvaigžņlielumu 1 (m = 1), bet blāvākās ar zvaigžņlielumu 6. Zvaigznes ar zvaigžņlielumu 7 vai vairāk mums ar "neapbruņotu" aci jau vairs nav saskatāmas. Tā kā Mēness, ja neskaita Sauli, ir spožākais no Zemes saskatāmais objekts, tā zvaigžņlielums ir apmēram mīnus 12,5.
Kā ar Īlona Maska kompānijas satelītiem? Pirmā paaudze bija ar aci samērā labi saskatāma – to spožums bija apmēram 5. Nākamās paaudzes – tā dēvētie "DarkSat" ("Tumšie satelīti") un ar Saules vairogu aprīkotie "VisorSats" ar "neapbruņotu" aci vairs nav saskatāmi –, tomēr aizvien ir spoži infrasarkanajā diapazonā. Izskanējušas arī ziņas, ka vēlāk palaistie "Starlink" satelīti atkal kļuvuši spožāki par pirmajiem "DarkSats" un "VisorSats" pavadoņiem. Taču ne tuvu tik spoži kā "BlueWalker 3". Teksasas kompānijas "AST SpaceMobile" palaistais pavadonis ir apmēram tikpat spožs kā Antaress – 15. spožākā zvaigzne naksnīgajās debesīs.
Būtiski, ka runa šoreiz nav tikai par spožumu un optisko radioastronomiju. "BlueWalker 3" arī darbojas tajā radiofrekvenču diapazonā, kas var traucēt radioastronomijas novērojumiem.
Starptautiskā Astronomijas savienība visu biedru vārdā nosūtījusi vēstuli ASV Federālajai Sakaru komisijai, mudinot izvērtēt potenciālos riskus, ko šādu pavadoņu masveida nogādāšana Zemes zemajā orbītā var radīt astronomijas zinātnei. Komisija šoruden paziņojusi, ka šādu jautājumu risināšanai plāno izveidot atsevišķu struktūrvienību. Tāpat astronomi uzsākuši arī divpusēju dialogu tieši ar pašu "AST SpaceMobile", cerot uz kompromisiem, līdzīgi kā tas bija ar "Starlink", kas apņēmās padarīt savus satelītus mazāk atstarojošus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
