Pētot asteroīdu triecienu krāterus Marsa virsmā, Arizonas Universitātes Planētu zinātnes institūta pētnieki izvirza teoriju, kurai mūsdienās grūti noticēt. Šobrīd Marss ir izteikti sauss, ūdenim esot vien sasalušā veidā polu ledus cepurēs un zem Mara virskārtas. Taču pirms vairākiem gadu miljardiem planētai pāri vēlušies simtiem metrus augsti cunami viļņi, kas radušies asteroīdu triecienu rezultātā, vēsta vietne "Space.com".
Visai daudz pierādījumu liecina, ka šobrīd dzīvībai nepiemērotais Marss agrāk bija planēta ar daudz patīkamāku klimatu – gan siltāks, gan ar atmosfēru, gan ar šķidru ūdeni virszemē. Ģeoloģiski veidojumi liecina, ka savulaik gultnes Marsa virsmā izgrauzušas upes, veidojot prāvus ezerus. Vienā šādā ezera gultnē darbojas jaunākais NASA rovers "Perseverance". Dažas izvirzītās hipotēzes liek priekšā ideju, ka daļu Marsa virsmas sen varētu būt klājis pat īsts okeāns, kas arī palielina varbūtību tur attīstīties primitīvām dzīvības formām. Un kur okeāns, tur viļņi. Ja okeānā ietriecas milzīgs kosmosa akmens, tad pavisam lieli viļņi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
