Mēness
Foto: AP/Scanpix/LETA
Jau kopš pēdējo "Apollo" misiju laikiem 70. gadu sākumā pētnieki lauzījuši prātu par lokālām magnētiskām anomālijām uz Mēness virsmas. Zemes pavadonis, kuram sava vērā ņemama magnētiskā lauka nav, atsevišķās vietās tomēr ir magnētisks, pateicoties magnetizētam materiālam garozā. Par šī materiāla izcelsmi un distribūciju Mēness virsmas materiālā bijušas vairākas versijas, un jaunākā no tām tapusi pēc Ķīnas "Chang'e 5" zondes atgriešanās uz Zemes. Tā atgādāja atpakaļ pirmos Mēness paraugus gandrīz 50 gadu laikā.

Par Mēness virsmas magnētiskajām anomālijām arī iepriekš sarakstītas vairākas zinātniskas publikācijas, sākot jau no 70. gadiem, kad "Apollo 16" un "Apollo 17" magnetometri fiksēja šīs anomālijas. Jaunu grūdienu šiem pētījumiem deva "Chang'e 5" zonde, 2020. gada izskaņā pārvedot mājās apmēram 1,7 kilogramus Mēness materiāla.

Ķīnas Zinātņu akadēmijas Ģeoķīmijas institūta pētnieks Džuans Guo ar komandu izpētīja šo materiālu. Tajā uzietas ļoti smalkas magnetīta daļiņas. Šis materiāls uz Mēness sastopams ļoti reti. Magnetīts ir ciets, dzelzs rūdu saturošs minerāls ar izteiktām magnētiskām īpašībām (kā jau var noprast pēc nosaukuma). Mēness paraugos tas bijis "iesprostots" mikroskopiskās dzelzs sulfīda daļiņās, kas atgādina izkusušus pilienus. Šis ir būtisks pavediens par magnetīta izcelsmi. Termodinamiskā modelēšana vedina domāt, ka šādas formas veidojumi un arī magnetīts tajos ir radies spēcīgu triecienu rezultātā no laika, kad Mēness virsmu bombardēja prāvi asteroīdi.

Guo uzskata, ka šādas mikroskopiskas magnetīta daļiņas varētu būt atrodamas Mēness regolītā arī daudzviet citur, ne tikai "Chang'e 5" paraugu ņemšanas vietā.

Foto: AP/Scanpix/LETA
Ķīnas zinātnieki pie kapsulas, kas atgādāja atpakaļ "Chang'e 5" ievāktos paraugus.


Magnetīts Mēness paraugos atrasts arī iepriekš, taču bija citas versijas par tā izcelsmi. Tika uzskatīts, ka tas veidojies relatīvi zemā temperatūrā, bet ne augsta spiediena un augstas temperatūras apstākļos, kādi rodas, meteorītiem un asteroīdiem triecoties Mēness virsmā.

Iepriekš feromagnētiska materiāla klātbūtne uz Mēness arī izskaidrota ar meteorītiem, taču tikai tādā veidā, ka šie meteorīti paši saturējuši magnētiskus savienojumus un nogādājuši tos uz Mēness virsmas. Guo pētījums izvirza hipotēzi, ka triecienu rezultātā radušies apstākļi var pārveidot uz Mēness jau esošo materiālu, to magnetizējot. Rezultāts – "Chang'e 5" zondes paraugos atrastie pilienveida veidojumi, kuros ir mikroskopiskas magnetīta daļiņas. Turklāt tās varētu būt klātesošas Mēness regolītā daudz plašākās teritorijās uz Mēness virsmas, ne tikai pašu triecienu krāteru tuvumā, kā tas būtu gadījumā, ja viss magnētiskais materiāls būtu ieradies tikai ar pašiem meteorītiem. Līdz ar to šis ir labs kandidāts skaidrojumam par virsmas magnētiskajām anomālijām uz Mēness.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!