Jauns izskaidrojums dīvainajām anomālijām uz Mēness  (2)

Par Mēness virsmas magnētiskajām anomālijām arī iepriekš sarakstītas vairākas zinātniskas publikācijas, sākot jau no 70. gadiem, kad "Apollo 16" un "Apollo 17" magnetometri fiksēja šīs anomālijas. Jaunu grūdienu šiem pētījumiem deva "Chang'e 5" zonde, 2020. gada izskaņā pārvedot mājās apmēram 1,7 kilogramus Mēness materiāla.

Ķīnas Zinātņu akadēmijas Ģeoķīmijas institūta pētnieks Džuans Guo ar komandu izpētīja šo materiālu. Tajā uzietas ļoti smalkas magnetīta daļiņas. Šis materiāls uz Mēness sastopams ļoti reti. Magnetīts ir ciets, dzelzs rūdu saturošs minerāls ar izteiktām magnētiskām īpašībām (kā jau var noprast pēc nosaukuma). Mēness paraugos tas bijis "iesprostots" mikroskopiskās dzelzs sulfīda daļiņās, kas atgādina izkusušus pilienus. Šis ir būtisks pavediens par magnetīta izcelsmi. Termodinamiskā modelēšana vedina domāt, ka šādas formas veidojumi un arī magnetīts tajos ir radies spēcīgu triecienu rezultātā no laika, kad Mēness virsmu bombardēja prāvi asteroīdi.