"Jau ar pirmo raķeti mēs pierādījām, ka varam sasniegt noteiktu augstumu – vienu kilometru. Otrā raķete lidoja augstāk un ātrāk, bet tas nebija mūsu primārais mērķis. Galvenais bija pārliecināties, ka mūsu izstrādātās tehnoloģijas un sistēmas atbilst prasībām un veic plānotās darbības – iegūst datus, lidojumā izšauj izpletni, veiksmīgi piezemējas. Lidojums ir vienīgais veids, kā to pārbaudīt," norāda RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes studente Aija Monika Vainiņa.
Lidojums notika Cēsu lidlaukā. Tas bija sekmīgs – raķete pārsniedza 1,9 kilometru augstumu un lidoja ar ātrumu ap 1000 kilometriem stundā, tika izšauti abi izpletņi un tā veiksmīgi piezemējās. Būtiski, ka raķeti var izmantot atkārtoti.
Delfi "Campus" jau pavasarī vēstīja par pirmās studentu būvētās lieljaudas raķetes startu – "Tas nav vienkārši 'piededzināt un palaist'. Raķešbūves amatieri Latvijā un pasaulē".
Pilnveidojot zināšanas par raķešu būvniecību, izcilu mentoru, piemēram, raķešu konstruktora Andreja Puķīša un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidenta Paula Irbina vadībā studenti būtiski uzlabojuši raķetes konstrukciju, izveidojuši kompleksāku izpletņu sistēmu, kas vispirms nobremzē raķetes lidojumu un tad sekmē drošu tās piezemēšanos, un veikuši daudz citu uzlabojumu. Studentu komandas izstrādās sistēmas var iedalīt nemateriālajās, pie kurām pieskaitāmas, piemēram, lidojumu simulācijas, dažādi aprēķini, modeļi, lidojuma kods, programmatūra, un materiālajās, kas ir korpuss, izpletņi, lidojuma dators un vairāki uztvērēji utt. Pašu būvēts nav tikai dzinējs.
"Viens no mūsu komandas mērķiem ir veidot zināšanu bāzi. Mēs savas zināšanas esam stiprinājuši arī Eiropas Kosmosa aģentūras kursos, no tās aizgūstot un veiksmīgi ieviešot sistēmu inženierijas galvenos principus. Raķetes projektēšanā, būvniecībā un starta nodrošināšanā komanda demonstrēja tādu profesionālu gatavību, kas ļautu piedalīties arī starptautiska līmeņa sacensībās," pārliecināts komandas galvenais inženieris, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes students Arvīds Bāliņš.
Tāds ir komandas nākamais mērķis – projektēt un uzbūvēt raķeti ar aktīvās kontroles elementiem, ar kuru startēt sacensībās Eiropā. "Aktīvās kontroles elementi ļauj koriģēt lidojuma ātrumu," skaidro Bāliņš, neslēpjot – to paveikt būs izaicinoši.
Raķetes projektēšanā un būvniecībā piedalījās RTU studenti Arvīds Bāliņš, Alens Šņepsts, Aija Monika Vainiņa, Dairis Rihards Irbe, Staņislavs Jurgensons, kā arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēni Lukass Roberts Kellijs, Marks Henrijs Majors, Daniels Strankals, Mārtiņš Čaune, Kristaps Jukša un Arvīds Gills. Palīdzēja RTU absolvents Reinis Freibergs un Rīgas Hanzas vidusskolas skolēns Artūrs Haritonovs.
--
Otrā lieljaudas raķete uzbūvēta RTU programmā "Vertikāli integrēts projekts". Tā ir viena no studentu inovāciju grantu programmas aktivitātēm (ERAF līdzfinansēts projekts Nr.1.1.1.3/18/A/006 "Inovāciju granti jūrniecības nozarē studējošajiem").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
