Cilvēki itin labi paši tiek galā ar cits cita bombardēšanu un postīšanu. Ja šīs izdarības var novērst, tad "uzbrukumus" no kosmosa – vismaz pagaidām vēl ne. Milzīgu asteroīdu triecieni iepriekš ir mainījuši vēstures kursu. Kāda pasaule būtu šobrīd, ja pirms 66 miljoniem gadu gigantisks trieciens nebūtu iezvanījis dinozauru bojāeju? Varam tikai minēt. Un kas notiktu Tunguskā, ja 1908. gadā tur debesīs eksplodējušais akmens būtu daudz lielāks? Kādas būtu sekas, ja Rīgai trāpītu prāva komēta? To visu var izspēlēt interaktīvā tīmekļa vietnē, procesā šo to arī iemācoties par fiziku.
Tunguskas notikums ir viens no slavenākajiem kosmisku objektu triecieniem mūslaiku vēsturē. 1908. gadā debesis virs neapdzīvota apgabala Sibīrijas austrumos nogranda milzīgs sprādziens. Vēlāk veiktajās ekspedīcijās lēsts, ka tika nolīdzināti apmēram divi tūkstoši kvadrātkilometru meža. Skats patiesi apokaliptisks. Šobrīd daudz kas mainījies nav – vēsturiskā vieta aizvien ir faktiski neapdzīvota. Tuvākā pilsēta ir Vanavara, kas atrodas 65 kilometru attālumā. Tajā dzīvo vien apmēram trīs tūkstoši cilvēku. Rekonstruējot notikumus, šobrīd zinātnieki spriež, ka Tunguskas eksploziju izraisījusi apmēram 50 metrus liela akmens asteroīda eksplozija. Tas Zemes atmosfērā iebrāzies apmēram 30 grādu leņķī pret Zemes virsmu ar ātrumu apmēram 27 kilometri sekundē un ar milzu blīkšķi sadalījies gabalos apmēram 10 kilometru augstumā. Šo scenāriju nu katrs interesents var izspēlēt vietnē "Asteroid Launcher".
Lietotne ir ļoti vienkārša – vadības panelī labajā malā apakšā izvēlies mērvienību sistēmu. Tad kādu no objekta tipiem – dzelzs, iežu, oglekļa vai zelta asteroīdu, vai arī komētu. Pēc tam – objekta diametru. Pasauli virtuāli iznīcināt ar šo lietotni gan nevar, jo maksimālais objekta izmērs te ir 1,5 kilometri. Pēc tam jāizvēlas ātrums un leņķis, kādā objekts ielidojis atmosfērā attiecībā pret Zemes virsmu. Tad ar peles klikšķi kartē atzīmē trieciena vietu un "palaid" asteroīdu. Bladāc!
Arhīva foto
Pēc simulācijas labajā pusē panelī redzēsi gan to, cik liels krāteris būtu izveidojies, gan cita veida sekas – parullē ar peli uz leju un aplūko, cik liels būtu ugunsbumbas un triecienviļņa rādiuss, cik ātru vēju un cik stiprus seismiskos viļņus radītu eksplozija. Vadoties pēc tā, kur noticis virtuālais trieciens, lietotne arī aprēķina potenciālo upuru skaitu.
Lūk, izspēlējām Tunguskas eksploziju ar aptuveni tiem pašiem parametriem, kādus aplēsuši zinātnieki. Rezultāts ir diezgan līdzīgs literatūrā minētajam – sprādziens gaisā ar jaudu, kas ekvivalenta 12 megatonnām TNT. Pamatīgas, jaudīgas ūdeņraža bumbas eksplozijas analogs. Tā kā eksplozija notika augstu gaisā, nekāda krātera nav gan simulācijā, gan dzīvē.
Bet kas notiktu, ja objekts būtu no dzelzs, 500 metru diametrā un lidotu daudz stāvākā 50 grādu leņķī? Šajā scenārijā tas sasniegtu zemi (daļa, protams, iztvaikotu, lielā ātrumā brāžoties cauri atmosfērai). Sekas būtu daudz postošākas. Krāteris vien 13 kilometrus liels un vairāk nekā puskilometru dziļš. Eksplozijas jauda – ekvivalenta 30 gigatonnām TNT. Kā apgalvo lietotne, sprādzienā izdalītā enerģija būtu lielāka nekā visā pasaulē gadā patērētā.
Taču – tā aizvien ir lielākoties neapdzīvota teritorija. Kas notiktu, ja 500 metrus liela komēta trāpītu, piemēram, Rīgai ar ātrumu 35 kilometri sekundē? Eksplozija ar jaudu, kas līdzvērtīga četrām gigatonnām TNT, nolīdzinātu visu pilsētu un tuvāko apkārtni. Triecienvilnis sasniegtu arī Lietuvu. Par laimi tik spēcīgus triecienus Zeme piedzīvo reizi vidēji 100 tūkstošos gadu.
Tomēr asteroīdu radītos draudus atbildīgās aģentūras uztver nopietni – Zemei tuvumā esošie un potenciāli bīstamie objekti ne tikai tiek nemitīgi monitorēti, bet arī tiek pētīti risinājumi, kā tiešu draudu gadījumā paglābt Zemi. Nesen noslēdzās DART misija, un rezultāti bija pat labāki nekā cerēts – nelielā kosmosa kuģa trieciena rezultātā vērā ņemami izmainīta asteroīda "Dimorphos" orbīta ap lielāko "Didymos".
Viens no asteroīdiem, kas regulāri nonāk uzmanības centrā, ir "Apophis". Sākotnēji paustas bažas, ka 340 metrus lielais asteroīds 2036. gadā varētu ielidot Zemes atmosfērā, taču pēc tam precīzāki aprēķini šo versiju izslēdza. Taču 2029. gada 13. aprīlī (māņticīgos varam iepriecināt – tā ir arī piektdiena) – tas pietuvosies Zemei 31 tūkstoša kilometru attālumā – tas ir tuvāk nekā satelīti ģeostacionārajā orbītā. Kaut tik tuvu šāda izmēra asteroīdi Zemei pielido reti, "Apophis" mūs tuvākajā laikā neapdraudēs.
Taču "Asteroid Launcher" dod iespēju izspēlēt dažādus scenārijus, kas notiktu, ja šāda izmēra objekts tomēr mums trāpītu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
