133 dienas zvaigznes dzīvē. NASA publisko fantastisku Saules video  (1)

Video samontētos kadrus uzņēmusi "Solar Dynamics Observatory" (SDO) kosmiskā observatorija, kas datus par mūsu zvaigzni vāc jau vairāk nekā 10 gadus. Kā daudzi NASA aparāti, arī SDO krietni pārsniegusi sākotnēji ieplānoto ekspluatācijas laiku. 2010. gadā palaistajam aparāta primārā misija ilga piecus gadus, taču nu aģentūra plāno to darbināt līdz pat 2030. gadam.

Kamēr vairums kosmisko un uz Zemes bāzēto teleskopu veras zvaigznēs tālu aiz mūsu Saules sistēmas robežām, SDO ir viena no samērā nedaudzajām observatorijām, kas specifiski pielāgota Saules vērošanai. Šo uzdevumu veic vēl arī Eiropas Kosmosa aģentūras "Solar and Heliospheric Observatory" jeb SOHO un "Solar Orbiter", kā arī pirms četriem gadiem palaistā un izcilā pētnieka Jūdžīna Ņūmena Pārkera vārdā nosauktā zonde. Tā kļuva par pirmo cilvēka būvēto aparātu, kas "pieskāries Saulei". Ko tas īsti nozīmē – par to vairāk var lasīt, klikšķinot šeit.

SDO ik dienu uzņem apmēram 70 tūkstošus attēlu – kopā 1,5 terabaitus datu. Grandiozs datu daudzums! Pateicoties SDO darbam, pētnieki 2017. gadā izveidoja lielāko Saules attēlu repozitoriju. Šis video samontēts no kadriem, kas tapuši ar 108 sekunžu intervālu. SDO spēj uztvert gaismu daudzos specifiskos viļņu garumos. Šajā kolāžā redzams, cik dažāda var izskatīties Saule atkarībā no tā, kāda viļņa garuma gaisma tiek fiksēta.

^{Foto: NASA/SDO/Goddard Space Flight Center}

Jaunajā video Saule iemūžināta ekstrēmajā ultravioletajā starojumā, kas elektromagnētiskajā spektrā ir gandrīz uz robežas ar rentgenstarojumu. Saule ap savu asi apgriežas reizi 27 dienās, tādējādi video varam aplūkot zvaigzni no visām pusēm, izņemot pašus polus. Saules polāros reģionus kartēs EKA palaistais "Solar Orbiter".

Saule mums dod dzīvību, taču video redzamais arī atgādina par tās postošo spēku. Saulei šobrīd esot aktivitātes pieauguma fāzē, no tās arvien biežāk izšaujas gigantiskas plazmas strūklas, kas kā skaistas, ugunīgas arkas seko Saules magnētiskajam laukam, reizēm galam ietiecoties atpakaļ Saulē, bet reizēm izsviežot plazmu kosmosā. Šķietami haotiska, tā tomēr ir ar savām likumsakarībām, un tādu observatoriju kā SDO uzdevums ir palīdzēt zinātniekiem labāk prognozēt Saules untumus. Galu galā uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi var tiešā veidā ietekmēt arī infrastruktūru uz Zemes un Zemes orbītā, kā to jau pierādījusi vēsture.