Tādi ražīgi citplanētu meklētāji kā Keplera kosmiskais teleskops un TESS jau sevi pierādījuši, atrodot tūkstošiem planētu ārpus Saules sistēmas. Taču vairumā gadījumu ar tiem vieglāk pamanīt lielas gāzu planētas. Mazākas cietzemes planētas desmitiem gaismas gadu attālumā arī izdevies saskatīt, bet ne tik daudz. Taču Džeimsa Veba kosmiskais teleskops uzreiz ķēries pie tā, kas mūs interesē visvairāk – apstiprināta pirmā ar šo observatoriju atrastā cietzemes planēta, turklāt tās izmērs gandrīz atbilst Zemes izmēram, informē NASA.
Šī planēta iepriekš bija ierindota ar TESS teleskopu aplūkoto objektu sarakstā kā citplanētas kandidāts, taču vēl nebija apstiprināta. Veba tuvā infrasarkanā starojuma spektrogrāfs NIRSpec kliedēja jebkādas šaubas. "Vairs nav nekādu jautājumu par to, vai tur atrodas planēta. Veba dati to skaidri apliecina," skaidro viens no pētījuma vadošajiem autoriem, Džona Hopkinsa Universitātes Lietišķās fizikas laboratorijas pētnieks Džeikobs Lustigs-Jēgers. "Fakts, ka tā ir neliela cietzemes planēta, ir iespaidīgs apliecinājums observatorijas spējām," papildina viņa kolēģis Kevins Stīvensons.
Abi uzsver, ka šie pirmie Zemes izmēra planētas novērojumi ar Veba teleskopu ieskicē, ko nākotnē varēs panākt ar pašlaik spējīgāko kosmisko observatoriju – ne tikai atrast nelielas cietzemes planētas tālu zvaigžņu sistēmās, bet arī dažos gadījumos saprast, kas notiek to atmosfērā.
Konkrētā citplanēta pagaidām nav tikusi pie vienkārša nosaukuma. Iepazīstieties – LHS 475 b, kura atrodas 41 gaismas gadu attālumā no mums un ir gandrīz tikpat liela kā Zeme. Tiesa, atšķirību ir vairāk nekā līdzību. Tā riņķo ap sarkano punduri – par mūsu Sauli vēsāku zvaigzni, taču arī atrodas daudz tuvāk tai un ir par vairākiem simtiem grādu karstāka. Tā vienu riņķi ap zvaigzni veic divās dienās – viens no īsākajiem gadiem Visumā? Šo informāciju Veba teleskopa ievāktie dati atklāja gandrīz uzreiz, bez īpaši sarežģītas analīzes – tieši tik kvalitatīvi tie bija. Starp citu, vairāk par to, kā teleskopi konstatē citplanētu klātbūtni zvaigžņu sistēmās, vari lasīt rakstā "Astronomi pēta dzīvībai potenciāli piemērotu superzemi tepat kaimiņos", kur izskaidrota gan radiālā ātruma metode, gan tranzīta metode.
Pagaidām vēl ir neskaidrības par planētas atmosfēru. To mēra, analizējot spektru gaismai, kas no zvaigznes līdz teleskopa sensoriem nonāk, izspīdot cauri planētas atmosfērai. Tādējādi var uzzināt, kādi ķīmiskie elementi veido atmosfēru.
Ir visnotaļ ticams, ka LHS 475 b atmosfēras vairs nav vispār – tā ir iztvaikojusi. Taču, tā kā šī zvaigzne ir krietni vēsāka par Sauli, nav izslēgts arī variants, ka tai atmosfēra saglabājusies un pārsvarā sastāv no oglekļa dioksīda, kā uz Veneras. Astronomi ir diezgan droši, ka tai nav arī blīvas metāna atmosfēra kā Jupitera pavadonim Titānam, uz kuru NASA šajā desmitgadē grasās sūtīt zondi.
Attēls: NASA, ESA, CSA, L. Hustak (STScI); Science: K. Stevenson, J. Lustig-Yaeger, E. May (Johns Hopkins University Applied Physics Laboratory), G. Fu (Johns Hopkins University), and S. Moran (University of Arizona)
Pagaidām Veba teleskops ir vienīgais, kas var iegūt šādus datus par nelielām Zemes izmēra citplanētām, un šovasar atkal tiks veikti LHS 475 b novērojumi, cerot tikt pie precīzākas informācijas par atmosfēras ķīmisko sastāvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
