"Zaļā komēta" un "viešņa no akmens laikmeta" – tā medijos daudzināta šogad janvārī un februārī novērojamā C/2022 E3 (ZTF). Tiesa, komētas komas zaļās krāsas kā neparastas īpašības izcelšana savā ziņā ir maldinoša. Visai daudzu komētu komas ir šādā krāsā. Taču pie mums ar neapbruņotu aci nedz komētu, nedz komas krāsu tāpat gandrīz nevarēja redzēt. Tā bija pārāk blāva, bet nakts debesis – pārāk gaišas, jo vienmēr tuvumā kāda pilsēta vai apdzīvota vieta, kas rada gaismas piesārņojumu. Taču astrofotogrāfi šo kosmisko viešņu gan spēja "noķert" skaistos kadros. Viens no viņiem ir Juris Seņņikovs.
Seņņikovs ir amatieris astrofotogrāfs ar stāžu. Jau skolas laikā bijuši pirmie mēģinājumi – toreiz vēl uz fotofilmiņām. Ar pārtraukumiem šī interese ilgst nu jau apmēram 40 gadus. "Pēdējā epizode ir kādi 10 gadi. Aizvadītos trīs četrus gadus bildēju tā aktīvāk," "Delfi" stāsta astrofotogrāfs.
Kādām zināšanām un tehnikai jābūt, lai tiktu pie šādiem attēliem? Var mierīgi iztikt bez teleskopa, ja ir pietiekami laba digitālā kamera, teleobjektīvs un statīvs, kā arī vēlme mācīties. Ja šis hobijs sāk aizraut nopietnāk, tad lietderīgi būs iegādāties arī tā saucamo "trekeri" jeb izsekotāju, kas uz statīva nostiprināto kameru griezīs nepieciešamajā virzienā, lai ilgāku ekspozīciju laikā kompensētu Zemes rotācijas rezultātā radušos nobīdi un arī turētu kameru nofiksētu uz kustīgiem objektiem (tādiem kā komēta). Taču tas nav obligāts rīks – pirms 10 gadiem bez "trekera" izdevies visai veiksmīgi nobildēt arī komētu "PANSTARRS" jeb C/2011 L4. Tā gan bija būtiski spožāka C/2022 E3 (ZTF), kas redzama attēlā zemāk.