Jau no pirmajām Marsa izpētes dienām viens no uzdevumiem bijis atrast bioloģisku būtņu atstātas pēdas. Arī pirmās NASA veiksmīgās Marsa zondes "Viking" bija aprīkotas ar instrumentiem šim uzdevumam. 50 gadus vēlāk Marsu pēta divi roveri ar daudz sarežģītākām iekārtām, taču dzīvības pazīmju kā nav, tā nav. Nevienas vēsts par kaut vissīkāko mikrobu. Varbūt vienkārši nemākam meklēt? Astrobiologi devās uz vietu, ko dēvē par Marsu uz Zemes, lai to noskaidrotu.
Redstounas delta Atakamas tuksnesī visnotaļ atgādina Jezero krāteri uz Marsa, kur šobrīd darbojas jaunākais NASA rovers "Perseverance". Starp citu, nupat tam apritēja divi gadi uz Marsa – sveiciens gadadienā, Persij! Šī pirms apmēram 100 miljoniem gadu veidojusies upes delta ir gandrīz vai ideāls Marsa modelis uz Zemes, un tāpēc astrobiologi šo vietu iecienījuši dažādiem eksperimentiem un pētījumiem. Redstounas deltā dominē smilšakmens, māls un arī hematīts – tas pats dzelzs oksīda minerāls, kas piešķir Marsa virsmai sarkanīgo nokrāsu. Atakamas tuksnesis ir ne tikai vecākais, bet arī sausākais uz Zemes. Mums zināmā dzīvība bez ūdens eksistēt nespēj. Tomēr ūdens ir gan uz Marsa (tiesa, virszemē gandrīz tikai sasalušā veidā), gan arī Redstounas deltā – tā ir tuvu okeānam, un reizēm mitrums ar miglu tiek arī līdz tuksnesim, dodot iespēju attīstīties mikroskopiskām dzīvības formām.
Abi roveri – gan "Curiosity", gan "Perseverance" – uz Marsa ir atraduši organiskas molekulas. Tas nebūt nenozīmē, ka šīs molekulas ir bioloģisku būtņu "blakusprodukts" – tādas var rasties arī ģeoloģisku procesu rezultātā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
