Kā zināms, Saulei ir aktivitātes cikli. Daži īsāki, daži garāki, bet caurmērā tie ilgst 11 gadus. Šos ciklus sāka fiksēt 1755. gadā, un nu esam 25. Saules aktivitātes ciklā, kas sākās 2019. gada izskaņā. Saules aktivitāti mēra pēc Saules plankumu skaita un arī lieluma, un šobrīd šie rādītāji turpina pieaugt. To skaitu un vēl citus rādītājus par Saules šī brīža "uzvedību" var meklēt vietnē "SpaceWeatherLive".
Kur daudz aktīvo reģionu un plankumu, tur arī lielāka varbūtība, ka notiks spēcīgi uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi. Uzliesmojumus pēc to spēka klasificē piecās lielās kategorijas – A, B, C, M un X. Katra no tām reprezentē par kārtu spēcīgāku uzliesmojumu nekā iepriekšējā. B ir 10 reižu spēcīgāks par A kategorijas uzliesmojumu, bet C – 10 reižu spēcīgāks par B un 100 reižu spēcīgāks par A. X kategorijas uzliesmojums ir 10 000 reižu spēcīgāks par A kategorijas uzliesmojumu. Katra kategorija iedalās vēl sīkākās vienībās, ko apzīmē ar numuriem no 1 līdz 9.
Līdz šim spēcīgākais fiksētais Saules uzliesmojums, kas izmērīts ar mūsdienīgiem instrumentiem, bija 2003. gadā – tas bija tik stiprs, ka sensori neturēja līdzi. Šie uzliesmojumi ir spēcīgākās eksplozijas Saules sistēmā. Nu atkal tuvojas Saules aktivitātes cikla maksimums, un to var manīt – piektdien, 3. martā, fiksētais uzliesmojums bija X2.1 kategorijas uzliesmojums.
Tā avots ir Saules aktivitātes reģions "AR 3234", un šis uzliesmojums Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā izraisīja radiosakaru traucējumus īsviļņu diapazonā, par ko ziņoja gan piloti, gan radioamatieri. Traucējumi bija jūtami pat stundu pēc paša uzliesmojuma.
Taču daudz lielākus riskus varēja radīt koronālās masas izvirdums, kas bieži nāk komplektā ar šādiem uzliesmojumiem. Tie sastāv no lādētām daļiņām un magnētiskā lauka un Zemi sasniedz parasti vienas līdz trīs diennakšu laikā. Tie izraisa ģeomagnētiskās vētras, kas atsevišķos gadījumos var izsist no ierindas ne tikai pavadoņus Zemes orbītā un jutīgu elektroniku uz Zemes, bet arī pašu elektroapgādes infrastruktūru.
Šķiet, šajā gadījumā nopietnākas sekas Zemei gājušas secen, taču NASA Saules zondei izdevies šo iespaidīgo uzliesmojumu nofotografēt. Tā kā Saules aktivitāte vēl tikai turpina pieaugt, sagaidāms, ka šis nav pēdējais X kategorijas uzliesmojums tuvākajā laikā. Kā arī tas nozīmē, ka mūsu platuma grādos ir labākas izredzes vērot polārblāzmas līdz brīdim, kad Saules aktivitāte atkal sāks mazināties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
