Pasakaini un unikāli kadri. NASA nobildē Saules starus rotājamies caur Marsa mākoņiem

Uz Zemes nav nekas neparasts redzēt gaismas starus spiežamies cauri mākoņu gubām. Tas tāpēc, ka mākoņi uz Zemes arī nav nekas neparasts. Taču uz Marsa atmosfēra ir krietni retināta – atmosfēras spiediens tur ir ap 100 reižu mazāks nekā uz Zemes. Un – kur pašvaki ar atmosfēru, tur arī mākoņi nav ikdienišķa parādība.

Tomēr, kaut daudz retāk nekā uz Zemes, mākoņi uz Marsa tomēr ir. To apliecina arī šis 2. februārī "Curiosity" uzņemtais kadrs ar Saules stariem, kas spīd cauri mākoņu segai. Šie mākoņi atrodas ļoti lielā augstumā, un pētnieki uzskata, ka tos veido sasalis oglekļa dioksīds. Faktiski tā dēvētais sausais ledus. Pārsvarā Marsa mākoņi neatrodas augstāk par 60 kilometriem un ir veidoti no ūdens ledus. Šie atrodas augstāk, kur ir daudz aukstāks.

^{Foto: NASA/JPL-Caltech/MSSS/SSI}

"Curiosity" Marsa mākoņus sistemātiski novērojis jau iepriekš, izmantojot visas kameras, tostarp melnbaltās navigācijas kameras. Tās ir labāk piemērotas tieši mākoņu struktūras pētīšanai, tiem pārvietojoties un veidojoties. Savukārt nupat uzņemtie kadri tapuši ar krāsu kameru, kas izvietota rovera mastā. Krāsas un tas, kā mākoņos esošie pilieni vai ledus kristāliņi izkliedē gaismu, ļauj vairāk uzzināt par pašām daļiņām, kas veido mākoņus.

"Tur, kur mēs redzam mākoņu iridescenci (zaigošanu) vienā krāsā, tas nozīmē, ka mākoni veidojošo daļiņu izmērs šajā reģionā ir līdzīgs. Vērojot krāsu pārejas, varam spriest arī par daļiņu izmēra izmaiņām mākonī. Varam izsekot, kā mākonis attīstās," NASA vietnē komentē atmosfēras pētnieks Marks Lemons no Kosmosa Zinātnes institūta Kolorado.

Kā jau vairums šādu attēlu, arī 2. februārī un 27. janvārī uzņemtie nav vis viena bilde, bet kompozītattēls no vairākiem desmitiem kadru.

Pētot Marsa mākoņus, zinātnieki cenšas labāk izzināt laikapstākļus uz sarkanās planētas – kādi vēji tur valda, kā mainās temperatūra dažādos atmosfēras slāņos. Visas šīs zināšanas palīdzēs labāk sagatavoties pirmo astronautu nosūtīšanai uz Marsu.

Noteikti ne reizi vien esi "cepies" par laikapstākļiem – lietusgāze tieši tad, kad jādodas uz darbu, spēcīgs vējš tieši tad, kad tikko esi ieradies pavadīt saulainu sestdienu pludmalē, pēkšņs blāķis sniega aprīlī, kad viss jau bija nokusis un pavasaris šķita tepat ap stūri. Ik pa laikam te, uz Zemes, patrāpās arī kāda viesuļvētra, zemestrīce, cunami vai aukstuma vilnis. Taču šis viss mums ir nosacīti ierasta lieta salīdzinājumā ar apstākļiem un laika prognozi, kas būs jāņem vērā, cilvēkiem dototies uz Marsu. Un tas notiks jau tuvākajās desmitgadēs. Ir vairākas būtiskas īpašības, kas Marsu padara līdzīgu Zemei un tādējādi par perspektīvāko variantu mūsu otrajām mājām Saules sistēmā. Taču ir arī virkne atšķirību un arī ne viens vien veids, kādos diena uz Marsa kosmiskos ceļotājus var nonāvēt.

Lasīt vairāk