Varbūtība sadursmei – 1 pret 600. Jaunatklāts asteroīds nākotnē lidos tuvu garām Zemei

Jāņem arī vērā, ka šīs aplēses izdarītas pēc pirmajiem novērojumiem, tāpēc trajektorija tiks precizēta, kolīdz būs vairāk datu. Nav izslēgts, ka sadursmes varbūtība kļūs vēl mazāka. Regulāri atjauninātus datus par šo asteroīdu var meklēt Eiropas Kosmosa aģentūras Zemei tuvo objektu koordinācijas centra vietnē. Klikšķinot šeit, vari arī pats simulēt asteroīda 2023 DW orbītu un aplūkot, cik tuvu Zemei tas būs 2046. gada 14. februārī.

"Parasti, kad tiek atklāti jauni objekti, nepieciešami vairāku nedēļu laikā ievākti dati, lai veiktu precīzus aprēķinus un adekvāti modelētu objektu orbītu nākotnē," paziņojusi NASA.

Taču, ja sadursme tiešām notiktu, ko tas nozīmētu Zemei? Nekā tik kataklizmiska kā asteroīds, kas ievadīja dinozauru galu. Un droši vien arī nekā tāda, kas 1908. gadā nolīdzināja divus tūkstošus kvadrātkilometrus meža Tunguskā, Sibīrijas taigā. Tomēr bojājumus tas varētu nodarīt gan. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, par kuriem pašlaik vēl grūti spriest, kamēr nav precīzāku datu. Tostarp svarīgs ir gan asteroīda ātrums, gan tā sastāvs, gan leņķis, kādā tas ielido Zemes atmosfērā. Poraināki C klases (ar oglekli bagāti) asteroīdi, piemēram, biežāk sadalīsies augstu gaisā. Savukārt asteroīdi, kas sastāv pārsvarā no dzelzs, biežāk sasniegs zemi un atstās pamatīgu krāteri.

To, kādus postījumus varētu nodarīt 50 metrus liela asteroīda trieciens, var aptuveni apjaust, padarbojoties ar šo simulatoru – tur iespējams mainīt gan asteroīda tipu, gan diametru, gan ātrumu un leņķi, kādā tas ielido Zemes atmosfērā.

Skaidrs, ka asteroīdu riski ir pavisam reāli. To apliecināja arī pirms 10 gadiem virs Čeļabinskas notikusī eksplozija. Ne velti kosmosa aģentūras visā pasaulē novirza resursus šādu Zemei tuvo objektu monitoringam, bet NASA arī izmēģinājusi spēkus asteroīda trajektorijas izmainīšanā, ja nu kādreiz šāda vajadzība mūs piemeklēs.