komēta
Foto: Shutterstock
Nesen Zemei garām aiztraucās komēta C/2022 E3 (ZTF), kas pēdējo reizi tuvumā bija akmens laikmetā. Sākotnēji bija cerības, ka to varēšot redzēt pat ar neapbruņotu aci, ja vien būs gana tumšas debesis. Tomēr bez binokļa vai neliela teleskopa tas nebija iespējams. Taču nupat pamanīta komēta ir daudz cerīgāks kandidāts – dažas no prognozēm vēsta, ka tā būs pat spožāka par lielu daļu mums redzamo zvaigžņu.

Komētas tiek pie nosaukumiem?


Pirmo reizi objekts fiksēts 9. janvārī Violetā kalna observatorijā (Ķīna). Pēc tam tas no teleskopu redzesloka pazudis, līdz to 22. februārī atkal pamanīja ATLAS teleskops Dienvidāfrikas Republikā.
No šiem faktiem arī atvasināts komētas nosaukums C/2023 A3 (Tsuchinshan-ATLAS). Komētām nosaukumus piešķir pēc šādas formulas – ar burtu C apzīmē komētas, kas nav periodiskas un kuras nākotnē varētu "izrauties" no orbītas ap Sauli. Periodiskās komētas, kā slavenā Haleja komēta, apzīmē ar burtu P. 2023 nozīmē atklāšanas gadu, bet A – posmu gadā, kurā komēta tika atklāta. Tos iedala, "saskaldot" mēnešus uz pusēm – janvāra pirmo pusi apzīmē ar A, otro pusi ar B, februāra pirmo pusi ar C, bet otro pusi ar D, utt. Skaitlis 3 ir kārtas skaitlis šajā laika posmā atklātajiem objektiem. Tātad neperiodiska komēta, kas atklāta 2020. gada 10. jūnijā un ir piektais atklājums jūnija pirmajā pusē, sauktos C/2020 L5. Visai vienkārši, vai ne?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!