Spožāka par zvaigznēm. Nupat pamanīta komēta sola priecēt debesu vērotājus

Pirmo reizi objekts fiksēts 9. janvārī Violetā kalna observatorijā (Ķīna). Pēc tam tas no teleskopu redzesloka pazudis, līdz to 22. februārī atkal pamanīja ATLAS teleskops Dienvidāfrikas Republikā.
No šiem faktiem arī atvasināts komētas nosaukums C/2023 A3 (Tsuchinshan-ATLAS). Komētām nosaukumus piešķir pēc šādas formulas – ar burtu C apzīmē komētas, kas nav periodiskas un kuras nākotnē varētu "izrauties" no orbītas ap Sauli. Periodiskās komētas, kā slavenā Haleja komēta, apzīmē ar burtu P. 2023 nozīmē atklāšanas gadu, bet A – posmu gadā, kurā komēta tika atklāta. Tos iedala, "saskaldot" mēnešus uz pusēm – janvāra pirmo pusi apzīmē ar A, otro pusi ar B, februāra pirmo pusi ar C, bet otro pusi ar D, utt. Skaitlis 3 ir kārtas skaitlis šajā laika posmā atklātajiem objektiem. Tātad neperiodiska komēta, kas atklāta 2020. gada 10. jūnijā un ir piektais atklājums jūnija pirmajā pusē, sauktos C/2020 L5. Visai vienkārši, vai ne?

Otrā nosaukuma daļa godina atklājējus – šajā gadījumā "Tsuchinshan" mandarīnu valodā nozīmē "violetais kalns", par godu observatorijai, kuras astronomi pirmie fiksēja objektu. ATLAS – par godu observatorijai, kas atkal "noķēra" šo objektu un fiksēja to kā komētu.

Pagaidām vēl dati par komētu ir nepilnīgi, tostarp par tās trajektoriju. Tā tiks precizēta. Tas, ko astronomi zina šobrīd – komēta lido ļoti ātri, ar apmēra 290 tūkstošiem kilometru stundā izstieptā orbītā ap Sauli. Viens apriņķojums komētai tādējādi prasa ap 80 tūkstošiem gadu. Šobrīd tā atrodas starp Saturna un Jupitera orbītu.

Zemei komēta pietuvosies nākamgad rudenī, bet pirmie novērojumi var sākties jau vasarā, sākot no jūnija. Tiesa, komēta mūsu platuma grādos, saskaņā ar pašreiz modelēto trajektoriju, būs redzama vien agrās rīta stundās vai ap saulrietu. Vasarā tādējādi to varētu būt pagrūti ieraudzīt, jo debesis būs pārāk gaišas. Tāpēc labākas izredzes ir rudenī.

Saulei tuvākajā punktā jeb perihēlijā tā būs 2024. gada 28. septembrī, bet Zemei vistuvāk atradīsies dažas nedēļas vēlāk – 13. oktobrī. Nedēļās pirms un pēc 13. oktobra to vislabāk būs meklēt, veroties uz rietumiem īsi pēc saulrieta. Komēta atradīsies zemu pie horizonta, tāpēc labāk meklēt atklātas vietas, kur skatu neaizsedz koki vai ēkas.

Pagaidām rādās, ka labākas izredzes varētu būt, sākot no 15. oktobra, vakarā pēc pulksten 19 veroties dienvidrietumu-rietumu virzienā samērā zemu virs horizonta. Ilgi gan nesanāks komētu pavērot, jo tā visai ātri pazudīs zem apvāršņa.

Atšķirībā no C/2022 E3 (ZTF), šī komēta solās būt daudz spožāka un saskatāma arī bez optiskiem palīglīdzekļiem. Redzamais spožums raksturo to, cik daudz gaismas no objekta (parasti zvaigznes) nonāk līdz novērotājam. To mēra zvigžņlielumos un apzīmē ar burtu m. Šī skala ir apgriezti logaritmiska. Tas nozīmē divas lietas – jo ķermenis spožāks, jo mazāks tā zvaigžņlielums, kā arī – katra nākamā kategorija raksturo aptuveni 2,5 reizes spožāku objektu. Otrā zvaigžņlieluma zvaigzne ir 2,5 reizes spožāka par trešā zvaigžņlieluma zvaigzni, un tā tālāk.

Visspožākās zvaigznes, ko varam redzēt no Zemes, prasti ir ar zvaigžņlielumu apmēram no nulles līdz viens. "Izlēcējs" ir Sīriuss, kura zvaižņlielums ir mīnus 1,44. Tā ir spožākā zvaigzne mūsu debesīs (ja neskaita Sauli, protams). Pilnmēness zvaigžņlielums ir apmēram mīnus 11.

Cik spoža solās būt C/2023 A3 komēta? Šobrīd prognozes ir visai atšķirīgas. Vienprātība, šķiet, vien ir par to, ka šī būs visai spoža un ar neapbruņotu aci saskatāma komēta. Izskanējuši minējumi, ka tās redzamais spožums varētu būt 0,7. Tādējādi komēta būtu uzreiz aiz spožāko zvaigžņu pirmā desmitnieka. Taču optimistiskākās prognozes liecina, ka 13. oktobrī, tai esot vistuvāk Zemei, redzamais spožums varētu būt jau mazāks par nulli, ļaujot tai "iespiesties" topā starp trim spožākajām zvaigznēm.

Precīzākas prognozes gaidāmas tuvākajos mēnešos, un arī nākamgad sekosim līdzi šī objekta ceļam cauri Saules sistēmas iekšienei. Ja paveiksies, varbūt sanāks tikpat glīti kadri kā ar nesen vērojamo un spožo komētu NEOWISE?

Nedēļas sākumā jau vēstījām, ka pēc 20 gadu pārtraukuma arī debesīs virs Latvijas novērojama spoža komēta. Krāšņo viešņu, kas nākamreiz mūs apmeklēs vien pēc apmēram 6800 gadiem, arī ar "neapbruņotu aci" varēs redzēt līdz jūlija nogalei. Tikmēr fotogrāfi gan pasaulē, gan tepat Latvijā reto izdevību garām negrasās laist un iemūžina komētu NEOWISE jeb C/2020 F3 fotogrāfijās.

Lasīt vairāk