NASA satelīts "Mars Reconnaissance Orbiter" nobildējis kārtējo Marsa ainavu, kas gan izskatās glīti, gan arī ieinteresējusi zinātniekus. Kā šādas simetriskas kāpas izveidojušās?
Attēls uzņemts ar Arizonas Universitātes izgatavoto augstas izšķirtspējas kameru "HiRise" 2022. gada 22. novembrī. Ja nu kaut kas uz Marsa netrūkst, tad tās ir smilšu kāpas – visdažādākā izmēra, augstuma un arī ģeometriskās formas. Taču ļoti rets ir šāds skats – apaļas kāpas, turklāt viena blakus otrai.
Šis attēls ir daļa no Marsa ziemeļu puslodes monitoringa programmas, zinātniekiem pētot sasaluma atkāpšanos 60 dažādās Marsa vietās, beidzoties ziemas sezonai. Pateicoties tam, ka Marsa rotācijas ass slīpums ir stipri līdzīgs tam, kāds tas ir uz Zemes, arī uz sarkanās planētas ir četri gadalaiki – ziema, pavasaris, vasara un rudens. Tāpat kā uz Zemes – kad ziemeļu puslodē ir ziema, dienvidos ir vasara, un otrādi.
Kad "HiRise" kamera šo vietu fotografēja iepriekš, tā vēl bija sasalusi.
Nu redzams, kā sasalums atkāpies, vairāk atsedzot apaļās kāpas. Tās gan nav perfekti apaļas – kāpu stāvākās nogāzes ir pret dienvidiem, tādējādi liecinot par valdošo vēju virzienu. Tomēr tas, kā kāpas izveidojušās šādā formā, pagaidām vēl nav izskaidrots.
Tā kā šis pavadonis Marsu vēro visa gada griezumā, un tā izšķirtspēja ir pietiekami augsta (viens pikselis attēlā reprezentē 25 centimetrus lielu objektu dabā), pētniekiem ir iespējams arī izsekot kāpu “staigāšanai”. Viena Marsa gada laikā (tās ir 687 Zemes dienas), tās pavirzās par apmēram vienu metru. Jāatgādina, ka uz Marsa atmosfēra ir ap 100 reižu retinātāka nekā uz Zemes, tāpēc vējam, pat ja tā ātrums ir liels, tur ir daudz, daudz mazāks spēks nekā līdzīga ātruma vēja pūsmām uz Zemes. Attiecīgi arī kāpas pārvietot nav tik ātrs process.