Venera ir ģeoloģiski 'dzīva' – uz tās atrasts aktīvs vulkāns

Pētnieku komanda no Aļaskas Universitātes ir pārliecināta, ka pirmo reizi atrasti spēcīgi pierādījumi nesenai vulkāniskai aktivitātei uz nemīlīgās Veneras. Turklāt to izdevies paveikt, izmantojot 30 gadus vecus datus. Kopš 90. gadiem vairāki lidaparāti Venerai palidojuši garām, izmantojot tā dēvēto gravitācijas manevru, lai iegūtu papildu ātrumu. Taču šobrīd NASA nav pastāvīga pavadoņa Veneras orbītā, kamēr ap Marsu riņķo pat vairāki. Vieni no labākajiem datiem, kas pieejami, aizvien ir no 90. gadu sākuma, kad veiksmīgi vairākus gadus ap Zemei tuvāko planētu riņķoja zonde "Magellan". Un vecie dati aizvien ļauj izdarīt jaunus atklājumus.

Lava pa Veneras mākoņiem aizsegto virsmu plūdusi miljoniem gadu. Taču vai tas notiek aizvien? Vai uz planētas arī šobrīd noris vulkāniski procesi? Paziņojums, ar ko ģeofiziķis un planētu pētnieks Roberts Heriks nāca klajā 15. martā Mēness un Saules sistēmu planētu pētniecībai veltītā konferencē, liecina – jā, Venera aizvien ir vulkāniski aktīva.

Ar optiskajiem instrumentiem vērot to, kas notiek uz Veneras virsmas, lielas jēgas nav. Skatu aizsedz blīva ogļskābās gāzes atmosfēra. Atmosfēras spiediens uz Veneras virsmas ir gandrīz 100 reižu lielāks nekā uz Zemes jūras līmenī. Tāpēc "Magellan" Veneras virsmu kartēja, izmantojot radaru. Vairākus gadus ilgajā misijā tas novēroja lielu daļu planētas, turklāt par 40 procentiem planētas virsmas dati ievākti divreiz ar vairāku mēnešu intervālu. Tādējādi iespējams veikt "pirms-pēc" salīdzinājumus.

Ir gan arī sarežģījumi – tolaik "Magellan" komanda šādus atkārtotus pārlidojumus vieniem un tiem pašiem planētas reģioniem neveica ar tiešu mērķi salīdzināt izmaiņas. Tas nozīmē, ka bieži viena un tā pati vieta ar radaru fiksēta no dažādiem augstumiem un leņķiem, apgrūtinot tiešu salīdzināšanu. Taču Heriks ar komandu to ļoti labi zināja un ņēma vērā. "Mēs tiešām gribējām pārliecināties, ka redzētās izmaiņas nekādā veidā nevarēja būt saistītas ar to, ka attēls vienkārši uzņemts no dažādiem leņķiem," prezentācijā konferencē skaidroja Heriks.

"Magellan" uzņemtajos attēlos, kas tapa 1991. gadā ar astoņu mēnešu intervālu, redzamas izmaiņas atverē pie viena no Veneras lielākajiem vulkāniem – "Maat Mons". Pirmajā attēlā atvere ir divus kvadrātkilometrus liela, bet otrajā – jau četrus kvadrātkilometrus liela. Turklāt izmainījusies tās forma – ja pirmajā attēlā atvere ir apaļa, tad otrajā jau nieres formā un ar tumšu iekšieni, kas liecina par nesen notikušu izvirdumu. Tumšā daļa, visticamāk, ir lava, kas piepilda krāteri.

Heriks aicināja palīgā Skotu Hensliju, kas ir viens no vadošajiem zinātniekiem divām nākotnē plānotām NASA misijām uz Veneru. Henslijs uzsvēra, ka sākumā optimisms bijis piesardzīgs. Lai izslēgtu, ka vizuāli redzamās izmaiņas ir tāpēc, ka katrs no attēliem tapis no cita leņķa, Henslijs izmantoja "Magellan" vecos datus par atveres formu, dziļumu un citiem raksturlielumiem, un mūsdienu datoru jaudu un modelēšanas iespējas, lai simulētu simtiem potenciālu vulkānisko atveru, kādas tās varētu izskatīties, Veneras zondei datus ievācot no dažādiem augstumiem un leņķiem. "Neviena no simulācijām nesakrita ar nieres formas atveri. Tāpēc ar visai lielu pārliecību ticam, ka esam fiksējuši reālas izmaiņas Veneras virsmā," skaidro NASA zinātnieks.

Pagaidām "Magellan" dati ir labākais, kas pētniekiem pieejams. Taču nākamajā desmitgadē NASA plāno uz Veneru beidzot sūtīt jaunus izpētes satelītus, turklāt vairākus. "VERITAS" pētīs planētu no orbītas, bet "DAVINCI" dosies iekšā Veneras biezajos mākoņos. Arī Eiropas Kosmosa aģentūra plāno uz Veneru sūtīt pavadoni "EnVision".