Pētnieku komanda no Aļaskas Universitātes ir pārliecināta, ka pirmo reizi atrasti spēcīgi pierādījumi nesenai vulkāniskai aktivitātei uz nemīlīgās Veneras. Turklāt to izdevies paveikt, izmantojot 30 gadus vecus datus. Kopš 90. gadiem vairāki lidaparāti Venerai palidojuši garām, izmantojot tā dēvēto gravitācijas manevru, lai iegūtu papildu ātrumu. Taču šobrīd NASA nav pastāvīga pavadoņa Veneras orbītā, kamēr ap Marsu riņķo pat vairāki. Vieni no labākajiem datiem, kas pieejami, aizvien ir no 90. gadu sākuma, kad veiksmīgi vairākus gadus ap Zemei tuvāko planētu riņķoja zonde "Magellan". Un vecie dati aizvien ļauj izdarīt jaunus atklājumus.
Lava pa Veneras mākoņiem aizsegto virsmu plūdusi miljoniem gadu. Taču vai tas notiek aizvien? Vai uz planētas arī šobrīd noris vulkāniski procesi? Paziņojums, ar ko ģeofiziķis un planētu pētnieks Roberts Heriks nāca klajā 15. martā Mēness un Saules sistēmu planētu pētniecībai veltītā konferencē, liecina – jā, Venera aizvien ir vulkāniski aktīva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
