Nakts ainava
Labās ziņas ir svarīgas. Īpaši šobrīd, kad pārsvarā saņemam vēstis par šausmām Ukrainā, par lielākiem un mazākiem iepirkumu skandāliem tepat, Latvijā. Par to, ka daudziem grūtības savilkt galus. Un arī pavasaris vēl nesteidz ierasties tik ātri kā dažu citu gadu. Tāpēc viena pozitīva ziņa – ar ļoti lielu varbūtību varam teikt, ka "biedējošais" asteroīds, par kuru pirms nedēļas vēstīja mediji visā pasaulē, droši palidos garām Zemei.

Uzlabojoties monitoringa spējām, arī arvien biežāk laicīgi pamanām no Saules sistēmas tumšākajiem nostūriem iznirušus objektus – asteroīdus, arī komētas, kuras vienu riņķi ap Sauli veic tikai reizi daudzos tūkstošos gadu. Lūk, pat pirms dienas astronomi paziņoja par tik tikko pamanītu asteroīdu 2023 EY, kas patraucies garām Zemei.

Taču tas neizpelnījās tik lielu uzmanību kā asteroīds, kas Zemei lidos garām 2046. gada 14. februārī. Zīmīgs bija gan datums, gan uzmanību piesaistīja sākotnējās prognozes. Mediji ziņoja par kosmosa akmeni, kas var krietni pabojāt mīlētāju, jo varbūtība sadursmei ir augstāka par vidējo – pēc sākotnējām aplēsēm 1 pret 600. Tas, kas bieži palika nepieminēts – šādi pirmie novērojumi un pēc tiem izdarītās prognozes par trajektoriju tuvākajās nedēļās tiek precizētas. "Campus", vēstot par šo ciemiņu, piebilda – precīzākas aplēses gaidāmas drīzumā, un nav izslēgts, ka varbūtība sadursmei kļūs vēl mazāka. Nu tas ir piepildījies.

Bieži populārzinātniski izdevumi steidz vēstīt par to, ka "pavisam drīz" vai "tuvā nākotnē" varētu notikt sadursme ar "milzīgu asteroīdu". Tas ir saprotami laikā, kad notiek cīņa par katru lasītāju uzmanības minūti – šādi vēstījumi, protams, noķer uzmanību. Par to savā "Twitter" kontā paironizēja arī astronoms Ilgonis Vilks. Eksperts norādīja, ka "pavisam drīz" ir pēc 23 gadiem, "milzīgais asteroīds" patiesībā ir visnotaļ neliels 50 metru asteroīds, bet sadursmes varbūtība ir kā cerēt uz vienu pilnu lozi loterijā, kur ir gandrīz 600 tukšas. Tas, par ko mediji vēsta retāk (ja neskaita specializētus nozares resursus), ir – ka sākotnējie un biedējošie vēstījumi patiesībā bijis krietns pārspīlējums. Tas vairs nav tik interesanti un nekņudina mūsu "satraukuma nervu", neliek pafantazēt par potenciālo katastrofu un to, ka piedzīvosim ko līdzīgu lielbudžeta pasaules gala grāvējfilmās redzētajam, pat ja ar šausmīgām sekām.

Tāpēc nedēļas nogalei piedienīga ziņa – tikai mieru. 2023 DW asteroīds 2046. gadā tik tiešām lidos garām Zemei, bet te arī uzsvars – garām! Turpinot novērojumus, ir precizētas arī prognozes par tā trajektoriju. NASA savu iepriekšējo prognozi, ka sadursmes varbūtība ir 1 pret 600 (aizvien maza) nu precizējusi uz 1 pret 770. Tas nozīmē, ka ar 99,87% varbūtību tas palidos garām Zemei droši un neradot nekādas problēmas. Arī Eiropas Kosmosa aģentūras Zemei tuvo objektu koordinācijas centrs riska aplēses precizējis. Iepriekšējās 1 pret 625 varbūtības vietā nu ir 1 pret 1584. Proti, ar 99,94% varbūtību tas mūs neskars. Un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pārstāvji turklāt uzskata, ka tuvākajās dienās varbūtība sadursmei saruks vēl vairāk – daži jauni novērojumi un precizētas aplēses, un varbūtība vēl vairāk tuvosies nullei.
"Par šo "čali" nevienam no mums nav jāsatraucas," ziņu aģentūrai AFP apstiprinājis EKA eksperts Ričards Moisls.
Un kas tad, ja sadursme tomēr notiktu? Par to "Campus" jau rakstījis iepriekš. Bojājumus 50 metrus liels asteroīds varētu nodarīt gan. Cik lielus, tas atkarīgs no vairākiem faktoriem. Gan steroīda sastāva (dzelzs, oglekļa, akmens), gan porainības, gan ātruma un arī leņķa, kādā tas ielido atmosfērā, un citiem. Ja gribas "paspēlēties" un pasimulēt dažādus scenārijus, to var izdarīt šajā vietnē.

Tikmēr pašreizējās NASA aplēses, ikdienā monitorējot apmēram 28 tūkstošu asteroīdu kustību, vēsta, ka vismaz tuvākos 100 gadus par apokalipsi milzu asteroīda veidolā varam nesatraukties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!