Terran 1
Foto: AP/Scanpix/LETA
Kaut "Terran 1" savā pirmajā lidojumā orbītā ap Zemi neiegāja, komanda šo startu uzskata par veiksmes stāstu. Un tam ir diezgan labs pamatojums.

Pēc diviem pārceltiem mēģinājumiem kompānijas "Relativity Space" būvētā – jeb drīzāk drukātā – raķete "Terran 1" naktī uz 23. martu iedarbināja dzinējus un pacēlās no ASV Kosmosa spēku bāzes Kanaverala ragā, Floridā. Nekādu vērtīgu kravu raķete neveda, vien simbolisku. Un labi, ka tā, jo orbītu raķetes otrā pakāpe nesasniedza – apmēram trīs minūtes pēc starta sākās problēmas.

"Terran 1" daudzi gaidīja ar nepacietību – tā ir pirmā kosmiskiem lidojumiem domātā raķete, kur absolūti lielākā daļa masas ir drukāta ar 3D printeri. Protams, tādas smalkas lietas kā dzinēji un elektronika aizvien ir ražoti ar tradicionālākām metodēm. Taču 3D drukātu lidaparātu izmantošana sola ieviest jaunu ēru komerciālajos kosmiskajos lidojumos – šāda ražošanas metode ļauj raķetes būvēt daudz lētāk un ātrāk, tādējādi arī pavadoņu vai citas kravas nogādāšana Zemes orbītā klientiem cenu ziņā solās būt pievilcīga. To pierāda arī investoru un partneru uzticība "Relativity Space" – vēl neviena raķete nav sasniegusi orbītu, bet jau noslēgti līgumi par kravas nogādāšanu orbītā par kopējo summu 1,65 miljardi ASV dolāru. Turklāt lielākā daļa no tiem – par vēl neuzbūvētās un jaudīgākās "Terran R" raķetes pakalpojumiem.

"Terran 1" ir nepilnus 35 metrus gara divpakāpju raķete – lielākais šāda veida 3D drukātais objekts pasaulē. "Uz papīra" tās raksturlielumi paredz, ka raķete Zemes zemajā orbītā varēs nogādāt līdz 1,25 tonnām smagu kravu. Tas gan vēl būs jāpārbauda praksē. "Terran R" jau būs divreiz lielāka un desmit reižu jaudīgāka, kas varēšot orbītā nogādāt jau 20 tonnas un tādējādi būs tiešs konkurents "SpaceX" raķetēm, tikai izmaksāšot lētāk.

Starts notika pulksten 5.25 pēc Latvijas laika, un, apmēram piecas minūtes pēc starta, misijas vadība paziņoja, ka raķete Zemes orbītu nav sasniegusi. Un tomēr lidojumu vadība centrā pozitīva noskaņa turpināja valdīt arī pēc tam, kad bija skaidrs – galamērķis netiks sasniegts.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Jaunu raķešu starti vienmēr saistīti ar lieliem riskiem, kur nu vēl tad, ja raķete būvēta ar pavisam citādākām metodēm nekā pārējās. Jāatceras, ka pavisam nesen pirmais lidojums neizdevās arī Japānas Kosmosa aģentūras jaunajai raķetei H3, turklāt tika zaudēta ne tikai raķete, bet arī dārga krava.

Kāpēc tad "Relativity Space" tā līksmo? Jo galvenos uzdevumus "Terran 1" esot izpildījusi – tā sekmīgi izdzīvoja lidojuma fāzi, ko dēvē par "Max Q" jeb brīdi, kurā lidaparāts pakļauts vislielākajām slodzēm.

"Tā ir liela uzvara," vēsta ieraksts kompānijas "Twitter". Ja 3D drukātās konstrukcijas izturēja šo lidojuma posmu, tās var izturēt arī citus. Tāpat sekmīgi notika otrās un pirmās pakāpes atdalīšanās, kā arī pirmās pakāpes dzinēja izslēgšanās. Video tiešraidē bija redzams, ka otrās pakāpes dzinējs tika iedarbināts. Tiesa gan, tikai uz brīdi.

To, kas nogāja greizi pēc tam un kāpēc otrā pakāpe nesasniedza orbītu, komanda izvērtēs tuvāko dienu laikā, un ar rezultātiem sola iepazīstināt arī publiski. Gaidīsim!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!