Kas atšķir Zemi no Marsa? Un bez kā cilvēku (un faktiski jebkuras mums pazīstamas dzīvības formas) eksistence ir neiespējama? Pareizi – tā ir atmosfēra, kas nodrošina gan aizsardzību no Saules radiācijas, gan palīdz normalizēt temperatūru un pasargāt no ekstrēmām svārstībām nakts un dienas pusē. Un, protams, skābeklis. Tāpēc atrast Zemei līdzīgu atmosfēru uz kādas no cietzemes eksoplanētām būtu ļoti aizraujoši jaunumi astrobiologiem. Džeimsa Veba kosmiskais teleskops palīdzēs veikt šādus pētījumus.
Par vienu no labākajiem kandidātiem, kur meklēt ārpuszemes dzīvību, bieži uzskatīta "Trappist-1" sistēma – ap šo nelielo zvaigzni riņķo septiņas planētas, turklāt trīs no tām atrodas dzīvībai potenciāli labvēlīgajā zonā. Proti, tādā attālumā no zvaigznes, lai nebūtu nedz par aukstu, nedz par karstu šķidra ūdens pastāvēšanai uz planētas virsmas.
Taču arī citas planētas ir astronomu interešu objekts. Ja vairums atklāto citplanētu šobrīd ir gāzu milži – tos vienkārši ir daudz vieglāk pamanīt –, tad "Trappist-1" sistēmas septiņnieks ir cietzemes planētas. Turklāt vairums no tām ir ļoti līdzīgas Zemei arī izmērā. Dažas nedaudz mazākas, dažas nedaudz lielākas un masīvākas. Potenciāla vieta, uz kuras varētu attīstīties dzīvība, ja apstākļi ir tam piemēroti. Lūk, tieši to arī pētnieki cer noskaidrot – kādi tad īsti ir apstākļi uz planētām šajā brīnišķīgajā sistēmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
